Šodien, sarunu laikā ar banku starp rindām pavīdēja teksts par to, ka, iespējams, mums nepagarinās kredītlīniju. Par laimi biju tam gatavs, tāpēc šī informācija pār mani nenāca kā auksta ūdens šalts, bet gan lika pieņemt sen nepieciešamus lēmumus.
Atpakaļceļā atcerējos cienījamā Purgaiļa kunga „..lai izdzīvotu sistēma, jālikvidē tās vājās vietas, taču svarīgākais pareizi noteikt, kuras tās ir” un atviegloti uzelpoju. Pirmais ir darīšanas jautājums, otrais arī, par laimi, man problēmas nesagādā. Birojā sēdos pie Hansas un vēl pēdējo reizi nolēmu pārliecināties vai 'griezīšu pareizajā vietā'. Sajūtu vēderā apstiprināja arī skaitļi - vienīgie ienākumi no somu iekārtām ir to pārdošana, kas nes 12% peļņu. Un tad tikai sākas - pārdevēju bonusi, kredītlīnija, mārketings, uzglabāšana, transports un vēl dažas sīkas izmaksas. Ja atņemam pārdošanas un administrācijas izmaksas (proporcionāli darījumu skaitam), tad jau esam zem -4%. Šāda tendence ir jau ilgu laiku un tā tikai pasliktinās. Salīdzinājumam vācu iekārtas, kam mēs veicam arī servisa darbus, nes aptuveni 34% peļņu. Peļņa no pārdošanas gan arī nav īpaši liela, lielāko ienesumu sniedz servisi un rezerves daļu tirdzniecība. Arī atvelkot visus tiešos un netiešos izdevumus sanāk izdevīgi.
Intereses pēc paanalizēju arī citus ciparus. Lielāko izbrīnu radīja mūsu projektu komanda – no laika gala esmu domājis, ka tā nes 100% peļņu. Diemžēl cipari rāda pretējo un ar viņiem arī nāksies nopietni parunāt.
Vēl tik jāizlemj, ko darīt ar tālo austrumu brāļu produktiem - man tie nekad nav īpaši patikuši. Paņēmām tikai tāpēc, lai pamēģinātu un nu jau ceturto gadu mēģinām. Interesanti tas, ka pa visu šo laiku sistēmā par tām ievadītas tikai septiņas sūdzības, divas no iekārtām atgrieztas atpakaļ. Tikai mazliet sliktāk kā vāciešiem, bet maksā ~30% mazāk.
Eh, dažreiz gribas Hansu arī mājās ieviest. Katru mēnesi taču gandrīz "pus-auto" ģimenes budžetā aiziet. Uzkrājumiem 5%, par pārējo man saprašanas nav, sievai arī negribas prasīt, pārpratīs vēl.. :)
* Хороший пинок под зад заменяет крыля
2 komentāri
Interesanti raksti, jo ir ieskats tajā, ko parasti neredz: vietējā biznesa praktisko pusi. Tā turpināt!
Tikai mazs komentārs - pieņemot visu kā esošu un ticot burtam: laikam jau nav īsti korekti par projektu komendu izteikties, ka būs saruna tieši nākotnes formā. Darbiniekam varētu būtu nepatīkami no publiskas informācijas uzzināt kaut ko kas skar tieši viņa attiecības saistībā ar darba vietu. Un vēl - kontroljautājums komentēšanai - tas jau ir ļauni :D
P.S Nē, šo komentāru neraksta darbinieks!
27.04.2009 20:55 komentēja Mārtiņš K
Mārtiņam K:
Par nākotnes formu - divi komentāri.
Pirmkārt, par to esmu domājis. Ņemot vērā to pakāpi, kādā es atpazīstamo informāciju sagrozu, esmu visai drošs, ka pat gadījumā, ja mani darbinieki atradīs šo blogu, tās paralēles nav nemaz tik viegli savilkt. BET, tajā pašā laikā es pat pieļauju un samierinos ar iespējamību, ka paralēles tiks savilktas, un uzskatu, ka kāpēc gan, piemēram, šī ieraksta kontekstā, lai darbinieks neuzzinātu to, ka patiesībā viņa darbavietā šādi un citi nozīmīgi lēmumi tiek pieņemti, izsverot vispusīgu informāciju?
Otrkārt, šajā konkrētajā un, iespējams, turpmākos gadījumos es patiesībā ierakstu nenopublicēju tajā pašā dienā, kad to uzrakstīju. Tas nav darīts apzināti - es gluži vienkārši lietai pieeju rūpīgi, un arī ne vienmēr rakstu tiešsaistē.
Par kontroljautājumu - piekrītu, palūdzu uzlikt kaut ko draudzīgāku.
29.04.2009 14:07 komentēja Viesturs