Viestura Blogs

Sveiks, apmeklētāj!

Ar kaut ko tā rakstīšana ir jāsāk, un laikam jau etiķete liek stādīt priekšā sevi un to, par ko, kā un kāpēc te turpmāk mēģināšu periodiski šo un to uzrakstīt.

Lai paturētu masku savas un te pieminēto ļaužu seju priekšā, sevi saukšu par Viesturu un citiem pieminētajiem stāsta varoņiem arī izmantošu izdomātus vārdus. Tā kā te plānoju rakstīt arī par visai intīmām mana uzņēmuma dzīves detaļām, tad, iespējams, atļaušos arī tās nedaudz samainīt.

Vienmēr esmu vēlējies blogot, bet tā īsti nav bijis par ko. Taču kā jau šai dzīvē bieži gadās, vienkārši nebiju to pamanījis – Jau kādu laiku tuvu cilvēku lokā esmu iesaukts par tādu kā efektologu un jo dienas, jo biežāki saņemu draugu un paziņu lūgumus padalīties ar viņiem savos uzņēmuma vadības noslēpumos. Noslēpumi gan man nekādi nav, ir šādas tādas lietas un pieredze pie kuras nonācu ļoti grūtā laikā – aptuveni trīs gadus atpakaļ, kad Latvijas tirgū no rietumiem ienāca divi ļoti spēcīgi konkurenti un, lai izdzīvotu, man un manam uzņēmumam nācās ievērojami mainīties. Acīmredzot, sekmīgā cīņa ar konkurentiem un vairāk vai mazāk veiksmīgā problēmu pārvarēšana arī pēc tam, kad mūsu ekonomikā straujo gāzes spiešanu grīdā nomainīja strauja bremzēšana, ir pietiekama, lai cilvēki sāktu interesēties par manu pieeju lietai. Šī te pieaugošā interese tad arī lika man spert pirmo soli ceļā uz šo blogu.

Otrs iemesls bloga tapšanai ir samērā savtīgs – tā ir mana vēlme pierakstīt savus lēmumus un to, uz kā pamata es esmu tos pieņēmis, lai vēlāk, skatoties uz pieņemto lēmumu rezultātiem, es varētu analizēt savas kļūdas.

Trešais iemesls ir vēlme dalīties ar informāciju, ko esmu guvis, analizējot neskaitāmus uzņēmumu labākās prakses rakstus, un pasaules veiksmīgāko uzņēmumu vadītāju atziņas, kuras  esmu pārbaudījis arī mūsu skarbajos apstākļos. Tiešām ceru, ka kādam tas noderēs.

Tā, nu laikam īsumā viss. Paldies par uzmanību un ceru, ka tiksimies arī manos nākamajos ierakstos! Priecāšos saņemt arī tavas atsauksmes un jautājumus.

P.S. Ja nu nonāci pie šī bloga no tā "reklāmas" maija Klubā, tad uzreiz gan piebildīšu, ka meitas Sintijas draugs nemaz tāds "matainais" nav, bet ir puika, kas man pat diezgan labi patīk, savukārt dēls Mikus fizikā mācās kripatu labāk par trijniekiem. Tāpat ar sievu viss ir pat vairāk nekā OK. Par hokeju neko pagaidām nekomentēšu. :)