Visiem spēkiem esmu centies līdz pēdējam brīdim atlikt šo soli - darbaspēka optimizāciju. Lai arī darbaspēks ir viens no lielākajiem naudas ēdājiem, tomēr man ir vairāk kā skaidrs, ka labi darbinieki apkārt nemētājas. Beigās gan izrādījās, ka, rokot dziļi un pamatīgi, var arī ne tikai vienkārši matemātiski samazināt izdevumus, bet optimizēt to pasākumu pēc būtības.
Pēc nelielām domstarpībām vienojāmies par to, kā turpmāk strādās departamenti. Tā sacīt - veicām reorganizāciju, no kuras manāmi uzlabojās nākotnes naudas plūsma. Uz papīra sanāca, ka jāiet prom diviem pārdevējiem, vienam iepircējam un vienai sekretārei, bet servisnieki un projektnieki bezmaz kādu klāt vēl grib, jo netiekot galā. Nācās rakt dziļāk.
Visvieglāk bija ar iepircējiem, jo viens pusis bija atbildīgs par somiem, ar kuriem vairs nestrādāšu. Ar pārdevējiem viss arī bija vairāk vai mazāk vienkārši - paskatījos pāris atskaitēs apgrozījumu, bruto peļņu, potenciālo klientu skaitu un apgrozījumu tuvākajos mēnešos kā arī centību, t.i. zvanu un tikšanos skaitu pēdējā gadā un uz priekšu plānotās. Izvirzījās divi skaidri kandidāti - viens nu nekādi nopelnīt nevar, bet otrs ir vecais buks, kas tikai sēž uz procentiem un par jauniem klientiem i nedomā.
Ar sekretārēm bija grūtāk - viena nu ļoti apķērīga, savukārt otra gana izdarīga un papildus vēl varētu piestrādāt par modeli. Kad viņa ienes kafiju tikšanās laikā - uzreiz liekas, ka lietas vieglāk sāk notikties. Dabas likumi... Pēc kalendāra spriežot, uz abām darba nepietiek, bet vienai atkal tā kā par daudz. Varētu uzprasīt sievas domas, taču tāpat ir skaidrs, no kuras viņa gribēs tikt galā. Un ar ko vīriem pēc tam acis papriecēt? Nemateriālā motivācija tomēr arī ir svarīga...
Atliku šo lēmumu un sāka vandīties pa servisnieku un projektnieku kalendāriem. Pēc pāris atskaišu apskatīšanas sāku uzvilkties - viņi sūdzas par laika trūkumu, bet kas kalendāros? Pa divām stundām admin uzdevumiem dienā. Varianti man ir trīs - vai nu strādā pa kreiso, ripina bumbierus vai arī kaut kas tur nav pareizi noorganizēts. Vakar izrunājos ar vīriem un kāda aina pavērās - izrādās šie tiešām krāmējās ar tādiem papīriem un uzdevumiem, kurus mierīgi varētu darīt kāds cits. Nu, piemēram, smukā sekretāre. Tagad i vilks paēdis - gaidīšu lielāku peļņu no pakalpojumiem, i kaza dzīva - mātes dabas radītā daile turpinās priecēt mūsu acis.
Pirms braukšanas skatīties hokeju vēl iedomājos - diez tajā elektroniskajā skolēnu dienasgrāmatā ir iespējams patērēto laiku ievadīt? Būtu forši šitā redzēt, kam dārgās atvases laiku tērē.
