Tagad no rīta gan atkal kaut kur pazudis.

Zirdziņš gan nav jaudīgs, aizpērnais atlons 2600XP, kas reāli ir 1,9 ghz. Pietiekami jauki atskaņo 720p materiālu, ja saprātīgi saliek kodekus. Nolēmu, ka ja jau HTPC, tad vajadzētu uzlikt XP Media center edition. Ne tamdēļ, ka gribētos autmātisko DVD atskaņošanu, tos ieliekot, ar iebūvēto media playeri, bet gan tamdēļ, ka tas solās labāk saprasties ar manu nulle iegādāto XBOX 360.

Pirmā jautrība bija iedabūt 800 mb 700 mb matricā, tur zinoši ļaudis ieteica vērsties pēc palīdzības pie nLite

No 800 Mb pāri palika nedaudz virs 400. Viss it kā skaisti sataisīts, bet setups visu laiku uzkārās lāgā pat nesākoties, eksperti pabakstīja un pačakarēja bios-u, nekur tālu netika un aiztinās mājup. Nolēmu, ka tai jābūt kādai Hardwares nesaderībai un izrāvu ārā pēdējo ielikto komponenti - ramu. Ne čiku ne grabu nodega PSU. Kapēc nezinu, nācās pirk jaunu, nolēmu, ka katram mākonītim ir sudraba malinja un nopirku supersilent (kas ir tikpat skaļš kā parastais).

Pēc neliela čakara ar dzelžiem, noskaidrošanas, ka aizejot viņsaulē PSU ir paņēmis kompānijā veco ramu, bet par laimi ir saudzējis videokarti, man sāk instalēties XP MCE. 

Protams, ka epopeja nevar beigties tik vienkārši, pēkšņi instalācija man paziņo, ielieciet satas draiveru disketi, kas gadiem nav ņemta ārā no diskešu iekārtas. Spied enter cik gribi, nekas nemainās. Nedaudz kritu panikā, jo floppy ir tikai stacionārajam kompim. Galvā izveidoju sarakstu ar ģeogrāfiski vistuvākajiem cilvēkiem, kam ir internets un floppy un kur varētu izraut tukšu disketi (atceros pamatskolu...)

 Un tad virs galvas parādījās spuldzīte (kā multfilmās) un atminējos, ka nLite spēj integrēt draiverus. Sameklēju tīklā jaunākos, pieliku instalācijai (papildu 0,3 MB :) un iecepu. Nedaudz baiļojos pie setupa sākuma, bet nolēmu nespiest F6, lai instalētu trešās partijas sata kontrolētāju, bet cerēju, ka viss notiks pats no sevis.

Un notika ar - tagad sēžu pie svaiga MCE, jāsāk tikai instalēt.

Piemēram, es to izdarīju skaņas kvalitātes dēļ. Draudzenes nano ar manām senheisser ausīm izklausījās galvas tiesu pārāks par manu veco archos-u. Un tā kā mans 20 gb archoss bija pilns ar mūziku un 30 gb nelikās pietiekams apgreids, parāvu resnulīti 80nieku. 

Kāpēc to dara citi? Kvalitāte/stils/statusa simbols/ērtums/savietojamība būtu mana atbilde.

Kvalitāte.

Subjektīvi man šķiet, ka ipods izskatās kvalitatīvs. Tā nav lētā ķīniešu plastmasa, ir izmantoti kvalitatīvi materiāli, lai aparātiņam piedotu solīduma devu.

Stils/Statusa simbols

Apple is in. Gan ipodi, gan imaci, gan macbooki, gan tuvojošies iphoni ir moderni. Tie ir askētiski vienkārši, apple baltajā un klasiski melnajā. Nu tagad arī katrā varavīksnes krāsā ar nano un shuffle. Un ja tu vari tādu sev nopirk, tad tu esi varen kruts. Katrs sev tādu grib. Hei, es ar tādu gribu! 

Ērtums

Tas ir makten ērts [ergonomisks] lietošanā. Es gan esmu strādājis tikai ar nano un ar video, bet man šķiet, ka 95% apple produktu izceļas ar to, ka ir ērti un vienkārši. Sākumā gan ir jāpārslēdzas no windows domāšanas - folderiem un failiem, bet kad tas ir sanācis, tas tīri labi apmierina.

 Savietojamība

Un te es nonāku pie tā, kāpēc es vispār šo te rakstu. Mana lielākā sajūsma lietojot ipod ir mihihilzīgais apple un neapple papildaprīkojuma klāsts. Manā īpašumā ir Blaupunkt mašīnas galvas adapters, kurš kontrolē ipod no mašīnas maģa pogām. Manā īpašumā pirms ziemas nonāca ūdens necaurlaidīga auduma bezvadu pults, lai braukājot ar dēli un klausoties 6000 dziesmu shaflu varētu crapu paslēgt tālāk. Un mans pēdējais ieguvums ir modinātājpulkstenis ar ipod doku, kas pulksten 8:30 katru rītu ieslēdz ipodu un modina mani ar foršām skaņām, nevis ar pīkstieniem. Vienīgais mīnuss - tālvadības pults, kas ļauj nosnoozot un čučēt tālāk :)  Un tā kā ipod ir pasaulē populārākais mp3 atskaņotājs, tad šķiet, ka viss ies tikai uz augšu. Ceram un gaidam uz slotu ar ipod doku, kas vibrēs un caur kauliem nodos skaņas tavai vidusausij. Un ja veel lidos...