tc blogs

fail-safe defaulti manam maajas datoraam ljauj failot safely

Nolēmu pārinstalēt savu mājas stacionāro datoru, ko izmantoju kā HTPC

Zirdziņš gan nav jaudīgs, aizpērnais atlons 2600XP, kas reāli ir 1,9 ghz. Pietiekami jauki atskaņo 720p materiālu, ja saprātīgi saliek kodekus. Nolēmu, ka ja jau HTPC, tad vajadzētu uzlikt XP Media center edition. Ne tamdēļ, ka gribētos autmātisko DVD atskaņošanu, tos ieliekot, ar iebūvēto media playeri, bet gan tamdēļ, ka tas solās labāk saprasties ar manu nulle iegādāto XBOX 360.

Pirmā jautrība bija iedabūt 800 mb 700 mb matricā, tur zinoši ļaudis ieteica vērsties pēc palīdzības pie nLite

No 800 Mb pāri palika nedaudz virs 400. Viss it kā skaisti sataisīts, bet setups visu laiku uzkārās lāgā pat nesākoties, eksperti pabakstīja un pačakarēja bios-u, nekur tālu netika un aiztinās mājup. Nolēmu, ka tai jābūt kādai Hardwares nesaderībai un izrāvu ārā pēdējo ielikto komponenti - ramu. Ne čiku ne grabu nodega PSU. Kapēc nezinu, nācās pirk jaunu, nolēmu, ka katram mākonītim ir sudraba malinja un nopirku supersilent (kas ir tikpat skaļš kā parastais).

Pēc neliela čakara ar dzelžiem, noskaidrošanas, ka aizejot viņsaulē PSU ir paņēmis kompānijā veco ramu, bet par laimi ir saudzējis videokarti, man sāk instalēties XP MCE. 

Protams, ka epopeja nevar beigties tik vienkārši, pēkšņi instalācija man paziņo, ielieciet satas draiveru disketi, kas gadiem nav ņemta ārā no diskešu iekārtas. Spied enter cik gribi, nekas nemainās. Nedaudz kritu panikā, jo floppy ir tikai stacionārajam kompim. Galvā izveidoju sarakstu ar ģeogrāfiski vistuvākajiem cilvēkiem, kam ir internets un floppy un kur varētu izraut tukšu disketi (atceros pamatskolu...)

 Un tad virs galvas parādījās spuldzīte (kā multfilmās) un atminējos, ka nLite spēj integrēt draiverus. Sameklēju tīklā jaunākos, pieliku instalācijai (papildu 0,3 MB :) un iecepu. Nedaudz baiļojos pie setupa sākuma, bet nolēmu nespiest F6, lai instalētu trešās partijas sata kontrolētāju, bet cerēju, ka viss notiks pats no sevis.

Un notika ar - tagad sēžu pie svaiga MCE, jāsāk tikai instalēt.

Kā papildus bonuss vakardienas izdarībām nāk mans sapnis, ka laptopam tomēr ir floppy draivs, kuru es neesmu pamaniijis. Nu ja, turpat jau zem USB bija.

Tagad no rīta gan atkal kaut kur pazudis.

Molotova futbols

Izdomājuši kaut kādi crazy adrenalīna narkomāni.

Spēlē piedalās divas komandas ar līdzīgu spēlētāju skaitu.

Noteikumi aptuveni līdzīgi parastam futbolam, tikai sodu gandrīz nav. Vārti sastāv no divām pagalēm.
Ir labi iesist golu, bet ne obligāti. Svarīgi ir tikt pie bumbas un uzsist cik spēka.

Spēles ilgums. Spēle parasti ilgst 1-7 minūtes atkarībā no tā, cik veiksmīgi izvēlēta bumba.

Bumba. Ņem vecas nevajadzīgas drēbes (pieredze rāda, ka bļitkotāju bikses ir efektīvākas par parastiem palagiem vai dvieļiem), satin ciešā kamolā un notin ar drāti maksimāli cieši. Iespējams labāku rezultātu panākt veicot šo pasākumu divos slāņos, izveidojot bumbu, kas pēc izmēriem aptuveni atbilst futbola bumbai. Bumbu dāsni salej ar dīzeļdegvielu (soļarku).

Spēlētāji. Pārsvarā iereibuši, ar noslieci uz pašiznīcināšanos un vienaldzīgumu par drēbēm un to izskatu pēc mača.

Spēles gaita. Bumba tiek aizdedzināta. Pagaida, kamēr tā kārtīgi iedegas un tad ar bļāvienu: "eu vācamies malā" tā komanda, kurai nav bumba jūk uz visām malām, otras spēlētājs no visa spēka teš vārtu virzienā. Ugunij pienāk papildus skābeklis un bumba arvien vairāk uzliesmo atstādama aiz sevis gaisā uguns asti. Tālāk viss kā parastā futbolā.

Rezultāts. Nav galvenais, galvenais ir pamatīgi izsmieties un pāris reizes uztest. Adrenalīns un prieks garantēts.

Nevienam šo spēlēt neisaku, ja mēģiniet, vainojiet sevi.

Pāris bildes (cerams, ka vairs nav problēmu):