tc blogs

Smaids līdz ausīm

Stomatologi var atslābt, šis nebūs ieraksts par zobu kvalitāti vai kariesa apkarošanas metodēm.

Par homo consumeris uzvedību bara ietekmē  

Gaidas. Viendien autors gāja lielveikalā un pretī nāk vienkārši starojošs džeks - smaids līdz ausīm, nesdams rokā putekļusūcēju. Putekļusūcēju! Tas būtu saprotams - tur Electrolux robots vai vismaz Roomba, bet ņifiga, kaut kāds crappy LG. Bet šis eksemplārs bija licis lielas gaidas nomainot savu padomju laika putekļusūcēju "Čaika" uz jauno, moderno LG! Tās ir homo consumeris gaidas, ka viņa jauniegūtais medījums izrādīsies varen labs un saimniecībā vai privātajā dzīvē noderīgs(-āks) rīks.

Pirmie lielākie pirkumi, eiforija, smaids līdz ausīm, totālākais kaifs, homo consumeris atnāk mājās un stundām čakarējies ar savu jauno gadgetu (jauno putekļusūcēju!). Ar katru nākamo nozīmīgo un izmeklēto gadgetu ir arvien pliekanāk un pliekanāk. Tomēr homo consumeris turpina meklēt to pirmo kaifu (fix) un turpina pirkt bieži nevajadzīgas un nekam neizmantojamas lietas cerībā atrast to pirmo reizi, to pirmo putekļusūcēju. Un ja vēl nāk klāt atlaides...

Lielisks darījums. Uzskatāmi tas atspoguļojās nesen noritējušajās Trakajās dienās. Autors piekrīt, ka tur iespējams varēja dabūt dažādas vērtīgas un saimniecībā noderīgas lietas, bet viss triks slēpjas tajā, ka tu nopērc 1 derīgu un 3 nevisai vajadzīgas lietas tikai tāpēc, ka tās ir lētas. Un atkal ir smaids līdz ausīm, eiforija. Cita veida eiforija - "Tu iedomājies, ikdienā šitais krāms maksā 20, bet es viņu pa 4.99 paņēmu. Pie tam izrāvu vienai stulbai krievuškai taisni zem deguna." Tas nekas, ka ne homo consumeris, ne stulbajai krievuškai tas krāms īsti nav vajadzīgs. Tā ir taupīšanas eiforija.

Vēl, vēl, vēl. Ja ir bŗīvi finansiāli līdzekļi, tad homo consumeris dodas $hoppingā. Bez jebkādām atlaidēm un gaidām uz lielisko pirkumu, viņš pērk ikdienišķas lietas, kas pa vienai nekādu eiforiju neradītu, bet krājoties papīra maisos eiforijas līmenis aug un viņa zemapziņā pulsē doma "Vēl, vēl, vēl..."

Tomēr ne vienmēr ir smaids līdz ausīm. Eksistē arī paģiras. Tās rodas saņemot kredītkartes rēķinu vai nākamajā dienā, pie skaidra saprāta esot , atverot maku un konstatējot iztrūkumu. Tās rodas saprotot, ka šis produkts neattaisno savas gaidas (nav pielietojams tā kā esat cerējis, vai tam ir kāds būtisks trūkums) vai vienkārši ir lieks mēsls, kuru nav kur bāzt.

Autors ar šo nemēģina nosodīt konzūmerismu, galu galā kaut kāds atalgojums par savu padarīto darbu ir jāsaņem, kāpēc lai tās nebūtu materiālas lietas. Autors lūdz aizdomāties. Vienīgais, ko autors var ieteikt - censties neiekrist masu panikā, negrābt visu uz atlaidēm "tāpēc, ka lēti"  un kārtīgi, kārtīgi izpētīt savu nākamo lielo pirkumu. "Septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez", tad iespējams noķersiet savu "pirmā putekļusūcēja" eiforiju.

 Ar cieņu,

 Jūsu Homo Consumeris