PART 2 - 29.jūnijs

Šī diena jau gan izdevās mazliet aizraujošāka. Sāksim kaut vai ar to, ka cēlos pulksten trijos naktī, lai dotos uz pirmo autobusu, kas transportē cilvēkus no Readingas taisnā līnijā uz Londonas LHR lidmašīnu aploku. Pa ceļam aizsūtījis tēvam vārda dienas apsveikuma īsziņu no Anglijas, tur nonācu apmēram četros un piecdesmit, lai konstatētu, ka starp-termināļu vilciens mani uz vajadzīgo ceturto termināli aizvizinās tikai plkst. 5:37 (za to četrās minūtēs), kad mana lidmašīna startē 6:30. Nu, neko, es jau pēc tabas tāds mierīgs jaunieties - to, ka sačurāšana biksēs vai sabļaušana un iespārdīšana vilciena virzienā neko īpaši nemainīs, es it kā saprotu. Tāpēc sēžu un gaidu, sagaidu, iekāpju un aizbraucu. Man priekšā pie čekina ir lēn-pakaļas britu pāris ar sīko britu groziņā (vai ratiņos.. varbūt bija ratiņi), kuriem pie tam vēl vesela armija ar dīvāna izmēra somām jāiečeko. Mazliet pagriežu zobus, bet nu rezultātā pat iečekojos pulkstenī, kurā sākas boardings - 6:00. Neko nenokavēju, visur iekāpu un aizlidoju. Uz Amsterdamu, jeb, kā pie sevis galvā viņu vairākkārt pieķēru sevi saucam - The 'Dam. Tik liela jātne (sākot ar celšanos 3os) vienam smirdīgam lidojumam 45 minūšu garumā - so not worth it. Anyway, ierodos AMS lidmašīnu aplokā, aizsūtīju tēvam vārda dienas apsveikuma īsziņu no Amsteradmas, uzčāpoju uz savu nākošo geitu, lai līstu iekšā lidmašīnā uz PDX lidmašīnu aploku Portlendā, Oregonā. Rinda gandrīz nekāda, toties rindas mērķis - tikt pie "intervijas" ar kādu no vīzdegunīgajiem holandiešu pīpētājiem, kas uzdod savus kontroljautājums par iemesliem, kāpec gan man, bālam austrumeiropietim, būtu kaut kas vispār meklējams kapitālisma mekā ar trīs burtu kodēto nosaukumu USA. Jāsaka, šitā intervija bija no visām piekasīgākā - ne man uz vīzu intervija bija tāda, ne pēc tam vēlāk Portlendā pie imigrācijas būdas. Labi, apmierināju holandiešu vīzdegunīgo bābu un bīdījos uz pašu geita waiting rūmi. Sagaidīju arī savu iespēju pirmo reizi dzīvē pavizināties ar relatīvi svaigo Airbus A330 (konkrētajam aparātam pirmais lidojums 2004.gadā versus smirdīgajiem mana vecuma Boeing 757 ar savu 1982.gadu). Jāsaka, iekārtojums visai svaiga un patīkama izskata - tiešām nav tev nekāds vecs Boeings. Izlasīju sēdekļa kabatas žurnālā arī konkrētās aviolīnijas direktora slavas vārdus minētajam aparātam - esot baisi jau nu ekonomisks - 35% mazāk apēdot par vecajiem briesmoņiem.