Sāku domāt - kādos vēl gadījumos šādus atgādinājumus varētu izmantot? Trīs acīmredzamus piemērus izdomāju:

1. rēķinu apmaksas atgādinājums, kas mūsdienās kļūst arvien svarīgāk,
2. šo pašu atgādinājumu par jebkāda veida pieraksta, tikšanās, pasākuma (ar vārdu sakot, appointment) fakta atgādinājumu, neatkarīgi no tā, vai auto servisā, pie zobārsta vai privātā bērnudārza vecāku sapulcē,
3. kādas ilgi gaidāmas preces, piemēram, iekārtas detaļas, pirmā izlaiduma gadžeta vai kaut kā tamlīdzīga.

Pirmkārt par to, kā tas beidzās. Nākamajā dienā pēc konflikta mūsu tehniskā kontaktpersona ieradās uz servera apkopi, pateica, ka kaut kas saplīsis, un devās prom tālēs zilajās ar serveri padusē. Tik daudz ar viņu varēšanu neatdot serveri - bija jāsāk ar savu darbinieku apziņošanu.

Otrkārt par iemesliem. Gluži vienkārši izdevumu optimizēšanas rezultātā nolēmām pārvietot konkrēto serveri pie cita pakalpojuma sniedzēja. Kā jau cilvēkiem, kas ir bijuši saskarsmē ar mitināšanas jeb hostinga biznesu, būs zināms - parasti šādām operācijām ir jāsagatavojas. Tādēļ jau ļoti laicīgi visu zinājām, ziņojām DEAC un nekur nebēgām. Turklāt diez vai attiecīgajiem neticīgajiem nav nācies saskarties ar izdevumu samazināšanu pēdējā laikā?

Treškārt par vienīgajiem faktiem, kas varētu kādu vēl pārliecināt, ka nekas tur tumšs un aizdomīgs neslēpjas - mūsu monetārās attiecības. Proti, esam DEAC klients 6 gadus. Par pēdējiem trim šorīt žigli salasīju dažus ciparus, jo iepriekšējie dati palika sistēmā, kuru lietojām pirms HansaWorld :) Tātad:

• Pēdējo 3 gadu laikā esam samaksājuši DEAC aptuveni 2,5k latu, bet kopumā vajadzētu būt aptuveni 4,5k. Neesam Depo, bet man liekas, ka principā OK apjoms.
  
• Saķeršanās būtībā ir par aptuveni 30 latiem, jeb 1,2% no pēdējo 3 gadu savstarpējā apgrozījuma un aptuveni 0,7% kopējā 6 gadu apgrozījuma. Nav daudz ne? Turklāt šajā laikā (oktobrī) vairs netiek izmantota ne viņu elektrība, ne jebkādi citi viņu resursi, jo pakalpojums vairs netiek sniegts.
• Precīzi nepateikšu, bet visā šajā laikā kavēti maksājumi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Soda naudas rēķini katrā ziņā ir tikai par 3. Man nav daudz tik disciplinētu klientu.

Visbeidzot noslēgumā pateikšu, ka cienu DEAC par viņu uzņēmību tik pamatīgi attīstīt šo biznesu, jo tas nav viens no daudzajiem kaktu kantoriem, kas piedāvā ielikt serveri vienā no saviem diviem rack. Par piemēru jāmin tas, ka mūsu serverim visu šo gadu laikā īsti nebija neviens puteklis ticis klāt. Tomēr šajā gadījumā jau nav runa par pakalpojuma kvalitāti, bet gan attieksmi un klientu servisu, kas veido pusi no viņu biznesa, jo ar labiem dzelžiem vien nepietiek.

Turklāt es neceru, ka man DEAC par šo visu atdarīs ar kaut ko labu :) Varbūt pat kādreiz nāktonē nožēlošu. Bet tas ir tāpat kā šorīt uz ielas gadījās, kad divmetrīgs tēviņš meklēja kašķi un teica "ko lūri" ar visai viegli nolasāmu vēlmi iedot man pa tāfeli. Gluži vienkārši slikta rīta dēļ. Tādā brīdī man likās svarīgi pajautāt viņam, kādēļ tas man būtu aizliegts, nevis novērsties un aiziet uz otru pusi, jo var dabūt ribās. Tieši tāpat šajā gadījumā - protams, ka riskēju ar nepatīkamām izjūtām, tomēr gribējās nenoklusēt to, kas varbūt kādam var nākotnē palīdzēt pieņemt svarīgus ilgtermiņa lēmumus.

Esmu bijis DEAC klients tieši 6 gadus, izvietojot vienu serveri viņu datu centrā. Pakalpojumu cena ir gadu gaitā augusi un pārskatot izdevumus, secinājām, ka nav jēgas maksāt tos 80 LVL mēnesī (ar PVN), ja citi piedāvā ko līdzīgu par aptuveni 30 LVL. Tā kā DEAC cenas ziņā nepiekāpās, augusta beigās e-pasta sarakstē ar aktuālo projekta vadītāju vienojāmies, ka sūtīšu faksu, informējot par to, ka pārtraukšu servera izvietošanu un attiecīgi līgumattiecības sākot ar 1. oktobri. Faksā tā arī tika uzrakstīts, lai arī tehnisku iemeslu dēļ reāli fakss aizgāja 16. septembrī (šī gan paliek mistērija, jo faksa atskaite saka, ka izsūtīts 31. augustā, bet uz faksa izdrukāts 16. septembris...).

30. septembrī (dienu pirms datuma, kad bijām vienojušies e-pastā un aizsūtītajā faksā) vēlreiz sazinājāmies, lai precizētu nepieciešamās formalitātes, sarunas laikā viņi izdomāja, ka viņi mums serveri neatdos, jo grib lai mēs samaksājam rēķinu arī līdz 15. oktobrim, jo, atbilstoši līgumam, viņi esot jābrīdina 30 dienas iepriekš.

Bija neliela nesaprašanās par to, kad īsti fakss ir izsūtīts/saņemts un gala rezultātā nācās atzīt, ka juridiski/tehniski viņi, protams, var prasīt apmaksu līdz tam 15. oktobrim, bet viņu attieksme ir vienkārši fenomenāla - serveri neatdosim, kamēr neapmaksāsiet rēķinu līdz 15. oktobrim, kurš nemaz vēl nav sagatavots/izrakstīts! Visvairāk tracina viņu sīkumainība, jo galu galā:

1) E-pastiski bijām visu vienojušies ar mūsu "projekta vadītāju" Marku Dimitrijevu un viņa vadītāju jau 27. augustā, tātad vairāk kā mēnesi pirms datuma, kad vēlējāmies pārtraukt pakalpojuma izmantošanu

2) 16. septembrī nosūtījām faksu, kur skaidri un gaiši minēts pakalpojuma pārtraukšanas datums - 1. oktobris. No DEAC puses - klusums, neviens nezvana, neraksta e-pastus un nemēģina norādīt uz potenciālo konfliktu. Lieki piebilst, ka arī rēķinu neviens nesūta

1. oktobrī, kad ierados pēc iepriekšēji pieteiktas vizītes pakaļ serverim Grīziņkalnā, piezvanīju pie durvīm un teicu, kas es esmu un ka esmu atnācis pakaļ serverim. Teica, lai pagaidot turpat ārā. Tā nu es gaidīju minūtes 10. Lietū. Nedaudz pabrīnījos par šādu attieksmi, bet nu labi. Piezvanīju pēc tām 10 minūtēm ottreiz un pateicu, ka līst lietus, lai laiž iekšā - šoreiz ielaida un tiku dažus metrus tālāk - uz trepēm starp ārdurvīm un iekšdurvīm, tālāk mani nelaida. Nu labāk jau bija - vismaz lietus nelīst virsū :)

Vēl pēc aptuveni 10 minūtēm mani caur domofonu informēja, ka vizīte tomēr neesot apstiprināta un ka es varot iet prom, jo viņš nevarot ielaist iekšā. (!). Sazinājos ar projekta vadītāju un ilgi un gari diskutējot par attieksmi un citiem svarīgiem jautājumiem viņš ietiepīgi uzstāja, ka viņi grib, lai mēs samaksājam rēķinu uz priekšu arī līdz 15. oktobrim, un tikai tad viņi atdos serveri! Viņš atkal piesauca to faksa datumu un uzstāja, ka serveri viņi neatdos - lai gaidot rēķinu un es varēšot dabūt serveri tikai tad, kad tas būs apmaksāts (par periodu no 1.-15. oktobrim - tātad par periodu uz priekšu).

No sarunas teksta un komunikācijas stila nācās secināt, ka viņiem principā pilnīgi vienalga, cik man tas serveris ir būtisks vai nē - viņus satrauc tikai un vienīgi savs "cashflows" un izspiest cik vien naudas iespējams, kas viņuprāt viņiem "pienākas", izmantojot jebkādus līdzekļus, bez jebkādas empātijas pret klientu. Servera turēšana ķīlā vispār ir unikums - ar kādām tiesībām viņi liedz piekļūt un rīkoties ar viņiem nepiederošu īpašumu - pretēji līguma nosacījumiem? Un šādi rīkoties ar klientu, kas  jau 6 gadus ir izmantojis viņu pakalpojumus? Vai tiešām viņiem nav pilnīgi nekādas izpratnes par to kā jārunā un kā jāatiecas pret klientiem? Vai tiešām viņiem tie 35 Ls (bez PVN) ir tik būtiski, lai šādi čakarētu savu ilgadēju klientu ar šādu attieksmi? Latvija galu galā ir maza un runas izplatās, it īpaši jau interneta laikmetā.

Mums bija ļoti būtiski tieši tajā dienā piekļūt pie servera jo bija jāatjauno dati no viena diska, kā dēļ man rodas potenciāli vērā ņemami zaudējumi. Jebkurā gadījumā secinājums ir viens - uz DEAC nevar paļauties, jo kritiskā brīdi viņi var piečakarēt. Katrā gadījumā jānobruņojas ar pierādījumiem par visu, jāskatās uz pirkstiem un jāprasa apstiprinājums par visu, jo viņiem "vienmēr būs taisnība". Taču uz to nevajag paļauties, jo, piemēram, viņi mēģināja arī iegalvot, ka ir izrakstījuši soda naudas atbilstoši līguma pielikumam, kuru uz manu pieprasījumu viņi, protams, atrast nespēja un dabūja visu pārrēķināt. Bet bez kašķēšanās viņi vienkārši ņem uz masu. Vislabāk paskatieties uz cenām un izvēlieties citu piegādātāju, jo tas "serviss", par ko viņi prasa tādu uzcenojumu ir tāds, kādu es minēju.

Neviens nav ideāls, tomēr šāda attieksme no DEAC puses ir vienkārši nepieņemama. Ja šādi rīkojas pakalpojumu sniedzējs, no kā daudzos gadījumos ir atkarīga uzņēmuma darbība/uzņēmuma sniegtie pakalpojumi, tad ir skaidrs, ka nedrīkst sevi pakļaut šādam nekontrolējamam riskam.

Precīzi minūte minūtē biju, kur vajag, un savācu Aprilia Havana 2001. gada ražojuma. Īpašniece teicās, ka esot tipa forsēts un par spīti rollera  čābīgajam vizuālajam izskatam berzēju rokas, jo Aprilia gribēju notestēt jau sen. Savācu pārsteigto vaininieci, izvadāju līkumu līkumiem pa tuvējo Purvciemu un nogādāju VEFā atkal jau minūte miņutē. Misija izpildīta un gandarījums saņemts. Turklāt papildus tam arī mazliet ļauna prieka.

Jau kādu laiku klusībā domāju, ka kaut kad iegādāšos Helgas aizvietotāju. Bet skatījos gan uz Vespām, gan uz Aprilia Mojito. Tagad uz Aprilia vairs neskatīšos, jo šis aparāts, būdams 4 gadu jaunāks, izskatījās vareni nodilis, slāpa, ar visu "forsēšanu" bija vārgāks par manu pašlaik savārgušo Helgu, turklāt tik ļurīgs, ka uz bruģa likās - tūlīt stūre nokritīs. Ar vārdu sakot - Helga rullē un pērciet Vespas :)

Te ir asambleris, lineārā programmēšana, varbūtību teorija, skaitliskās metodes un kas tik vēl ne. Bet visus šos dažādos pierakstus vieno kāda kopīga īpašība - es ne velna no tajos minētā neatceros un nesaprotu. Un tad es aizdomājos par to, ka nemaz takš tik ilgs laiks nav pagājis kopš pilnīgas matricu reizināšanas un integrāļu risināšanas saprašanas līdz pilnīgai nullei. Kur tas viss ir palicis?

Vai es varētu sākt risināt integrālvienādojumus, ja, piemēram, 2 stundas palasītu grāmatu? Proti - vai tās zināšanas kaut kur tepat ir? Man šķiet, ka ne. Un tā sajūta ir stulba, jo sanāk, ka tā kā par velti tas viss ir darīts, jo tagad skatos uz tiem ķeburiem kā auns uz Monē gleznu. Vienīgā cerība, ka tās visas eksaktās mācības atstāj tādu kā putekļu un smilšu kārtu, tēlaini runājot, kas pati par sevi neko nenozīmē un nedod, bet kaut kādu eksakto bāzi tomēr veido un tiek izmantota būtībā ik dienas.

Kā šodien atceros, kā sēdējām ar pirmajiem dibinātājiem Alus arsenālā un mēģinājām izgudrot nosaukumu. Pirmā versija, man šķiet, ka kādas spēles rezultātā, bija Zealot. Nav ne vainas nosaukumam man šķiet, bet tajā laikā UR tādus cauri nelaida. Tā nu mēģinājām izdomāt latvisko pamatojumu, kas arī minētajā burtnīcā uz vāka atrodams - Zelta Elektroniskās Aktīvās Lietošanas Oriģinālo Tehnoloģiju Sistēmas. Sanāca ZEALOT Sistēmas. Sviests :)

Neatceros, kādēļ tieši, bet šis nosaukums neaizgāja. Laikam tajā pašā UR. Tad ķerāmies klāt svešvārdu vārdnīcai un nonācām pie astronomiskā instrumenta astrolaba. Kā nosaukums likās ideāls, jo tad šķita baigi kruta kaut kas ar Astro un labaratorijām jeb Labs saistīts. Bet nekā. Jau toreiz un vēl tagad ir tāds IU Astrolabs un reģistrāciju atkal atteica. Bijām jau diezgan izmisuši, tādēļ tikai nākts gaismā ar diezgan pretrunīgu variantu - Bastarda Burti, kas patiesībā bija tulkojums no kāda fonta nosaukuma. Lai arī man šis nosaukums joprojām liekas varen spēcīgs, klienti to uztvēra negatīvi, kaut arī nekā negatīva tur nav. Bet tomēr nācās saīsināt un rezultāts jau ir zināms - Burti.

Vēl tur burtnīcās, protams, man ļoti interesantas lietas, kā pirmie schell skripti, pieraksti par *nix komandrindas lietošanu, pirmie soļi html un JavaScript pasaulē. Ar vārdu sakot lietas, kas tagad tiek darītas aiz aizvērtām acīm, bet toreiz... Baigā nostaļģija, bet tā pa labo.

Lai arī kā es pēdējā laikā uzmanījos no skimeriem jeb karšu datu nolasītājiem, tomēr kaut kur viņi mani ir noķēruši. Atceros, kā Veronā skraidīju apkārt centrālajam laukumam, jo man likās, ka bankomāti ir aizdomīgi. Izrādījās, ka viņiem tāds modeli Veronā :) Bet man ir aizdoma, ka nokopēja manu karti Kijevā (par mūsu piedzīvojumiem tur neviens nevar saņemties uzrakstīt, bet būtu vērts) kādā bārā, kur maksāju un neredzēju, ko ar to karti dara.

Jebkurā gadījumā - piektdien aizgāju uz banku, parakstīju pretenziju un šeku reku - šodien nauda jau ir kontā atpakaļ. Ļoti patīkama operativitāte. Vienīgi interesanti, ka Swedbank nav vēl līdz galam tikuši skaidrībā ar savu zīmola maiņu - e-pastu saņēmu no @swedbank adreses, bet parakstā skaidri rakstīts AS Hansabanka :)