Elvis Kvalbergs

Es tur biju. Gdaņskā. Eiropas čemionātā basketbolā. Sen gribēju uz kādu no legen... wait for it... dary LV fanu pasākumiem aizbraukt un redzēt savām acīm. Šogad tas izdevās, jo kur vēl labāk, ja ne Polijā ar nedaudz devalvētu zlotu un tikai 1000 km attālumā. Centīšos īsi ieskicēt spilgtāko no šī pasākuma.

Pirmkārt jau pasākuma orgkomiteja bija pastrādājusi lieliski. Transports, gulēšana, ģeogrāfiskā izpēte utt. utjp. pilzoņa VZ vadībā bija veikta lieliski un man atlika tikai iesēsties aizmugurējā sēdeklī un iegūt prieku. Vienīgā ķibele bija nedēļu pirms izbraukšanas, kad šajos apstākļos no darba pienākumiem viens no karevjiem atbrīvoties nespēja. Finansiāla spiediena rezultātā tika atrasts aizvietotājs, bet pilnīgi nepazīstams piektais jau pazīstamu četru kompānijā... ir zināmi riski. Bet rezultātā izrādījās, ka jaunkareivis bija, ja tā var teikt, trūkstošais posms lieliskai komandai, kas turklāt bija mega ātrumā sarūpējis mūsu leģendāros fanu ietērpus.

Nakts brauciens, kurā es vienīgais varēju pagulēt, radīja zināmu noguruma un spriedzes fonu nākamajā rītā, bet jau daudzie letiņi priekšā, jaukā Sopota, kuru aizdevāmies apskatīt, un pirmie uzmanīgie alkohola lietošanas aizmetņi visu salika pa vietām un tad jau basketbols bija klāt.

Visu fanu uzmanība bija mūsu, nemaz nerunājot par citiem tūristiem un pilsētas iedzīvotājiem, jo viņiem pieci džeki boksa ekipējumā bija ne vienkārši pārsteigums, bet arī neizskaidrojams pārsteigums. Bet mūsu radīto efektu apstiprināja kasjauns.lv redzamā publikācija, kurā redzamā bilde tapa pirms mača pret Krieviju. Pēc spēles pāris stundas nikna basketbola ar latviešu censoņiem, kurus divos mačos neizskaidrojami arī uzvarējām. Bez balss, bet neuzvarēti jau drosmīgāk un drosmīgāk turpinājām darīt to pašu, ko visi apkārtējie - iešmigot, kas beidzās laikam ar komiskāko dzeršanu - puspudeli tekilas vakariņās un otru pusi brokastīs. No šī arī radās teiciens, ka mums bija nevis sulu kūre, bet trīs dienu šņabja diēta :)

Nākamā dienā saspringtajā grafikā izdevās iespiest pat H&M ķemmēšanu, kas bija patīkama izmaiņa šņabja diētas un basketbola zīmē esošajā pasākuma programmā. Kopumā gan tas neko nemainīja - atkal jautra diēta, nedalīta uzmanība, brāļošanās ar visu tautību faniem, basketbols, šoreiz jau leišu jauniešu vēl neizskaidrojamāka uzvarēšana atrodoties vēl šķībākā stāvoklī un nelilga padauzīšanās pa Gdaņskas ielām, lai saprastu, ka atvērts ir viens bārs, kur 80% apmeklētāju runā latviski. Ak jā - pasāciens pie viesnīcas kaimiņiem, kas beidzās ar dažāda apmatojuma iznīcināšanu, bet nepateikšu vairs, kāda iemesla dēļ :)

Nākamajā dienā mans organisms bija sasniedzis kapacitāti laikam un diena tika pavadīta viebjoties par līdzbiedru alus dzeršanu, pīpēšanu un citām izvirtībām, novērojot to no malas ar ūdens pudeli rokās. Toties tika atrasts līdz šim man labākais pazīstamais pretpohu līdzeklis - poļu dzidrais borščs. Principā biešu zupa bez biezumiem - ideāli. Līdz vakaram gan biju atkal ierindā un viss atgriezās ierastajās sliedēs. Arī latviešu basketbola rezultāti. Tas tad arī bija pēdējais piliens. Vēl atrādīšanās Bez tabu, kas interviju izgrieza, bet mūs tomēr iekļāva sižeta otrajā minūtē un 29. sekundē un pavisam skumja un mierīga gatavošanās nākamās dienas ceļam.

Atpakaļceļā rezumējām, ka vispār mūsu cūku kapacitāte ir diezgan liela, bet esam bijuši tikai tik lieli vepri, lai galīgi nepārvērstos par dzīvniekiem. Vienreiz gadā jau tas ir pilnīgi pieļaujams, ne? Tagad atpakaļ pie virpas.