Skatos starp citu lielisko, bet līdz šim neredzēto Cold mountain, un paralēli šķiroju prāvu kaudzi dažādu vēsturisku mācību materiālu. Sākot ar pamatskolas vācu valodu, turpinot ar iestājeksāmeniem fizmatos un visbeidzot ar pierakstiem no dažnedažādiem LU priekšmetiem.
Te ir asambleris, lineārā programmēšana, varbūtību teorija, skaitliskās metodes un kas tik vēl ne. Bet visus šos dažādos pierakstus vieno kāda kopīga īpašība - es ne velna no tajos minētā neatceros un nesaprotu. Un tad es aizdomājos par to, ka nemaz takš tik ilgs laiks nav pagājis kopš pilnīgas matricu reizināšanas un integrāļu risināšanas saprašanas līdz pilnīgai nullei. Kur tas viss ir palicis?
Vai es varētu sākt risināt integrālvienādojumus, ja, piemēram, 2 stundas palasītu grāmatu? Proti - vai tās zināšanas kaut kur tepat ir? Man šķiet, ka ne. Un tā sajūta ir stulba, jo sanāk, ka tā kā par velti tas viss ir darīts, jo tagad skatos uz tiem ķeburiem kā auns uz Monē gleznu. Vienīgā cerība, ka tās visas eksaktās mācības atstāj tādu kā putekļu un smilšu kārtu, tēlaini runājot, kas pati par sevi neko nenozīmē un nedod, bet kaut kādu eksakto bāzi tomēr veido un tiek izmantota būtībā ik dienas.
3 komentāri
Man ir līdzīgi. Ja man tagad liktu sareizināt divas matricas - nespētu. Ar mākslīgo intelektu visticamāk ir līdzīgi. No otras puses - ko var vēlēties no izglītības sistēmas, aks ir kā gaļas mašīna - katru gadu caur sevi maļ lielu daudzumu "speciālistu" ar vienu mērķi - vislaik caur sevi izlaist konkrētu daudzumu cilvēku?
P.S. Par filmu piekrītu - tiešām laba un interesanta.
27.07.2009 12:13 komentēja artisare
Švaka Tev atmiņa tad! :) Man nesen vajadzēja paskatīties šādas tādas statistiskās analīzes lietas, pārlasot grāmatas lapas, atrī vien viss atausa atmiņā!
27.07.2009 13:24 komentēja Mārcis
Nez. Var jau būt, ka es arī atcerētos, bet šitā bez motivācijas skatoties nevis integrāļa zīme, bet liels S rēgojas :)
27.07.2009 13:36 komentēja Elvis Kvalbergs