Pirms kāda laba laika meklēju banku, kurā ņemt kredītu un līdz ar to atvērt kontu un lietot visu pārējo, kas nu mūsdienās piedienas šādiem pasākumiem. Kā viens no papildus motivējošiem apstākļiem bija labās atsauskmes par iNord.lv kā par labu internetbanku. Tagad es gribētu satikt tos, kas šīs atsauksmes radīja. Žēl, ka nav nekādas nojausmas - kas tie bija.
Mana pirmā nepatika bija par tā saucamo apstiprināšanas paroli, kas man - indivīdam, kas pieradis pie saprotamās un loģiskās hanzanet sistēmas ar kodu kartes izmantošanu - likās aptuveni jocīgi. Nesaprotu, kā tas ir labāks risinājums. Ja nu vienīgi kodu kartes pazaudēšanas gadījumā. Nu OK.
Nākamās nāca dusmas par paroļu maiņas sistēmu. Pirmkārt - maksimālais lietošanas ilgums laikam ir 3 mēneši. Nu OK - to es vēl varētu sagremot. Bet kādēļ nevarēja būt tā, kā hanzanet, kurā atmiņā paliek tikai pēdējā parole. Proti - var iztikt ar divām unikālām parolēm. Bet iNord, protams, vajag atcerēties visas. Turklāt sanāk, ka nu jau divas unikālas paroles.
Varbūt kāds drošības speciālists var man izskaidrot, kur ir labums šādai neapšaubāmi ļoti drošai, bet tik pat neapšaubāmi pārāk grūti lietojamai sistēmai? Mans minējums būtu, ka sausais atlikums ir 70% cilvēku kaut kur maka, telefonā vai kur citur pierakstītām adresēm. Pārējie 30% drošvien regulāri piekāpj uz filiālēm šīs paroles nomainīt. Nu kam tas ir izdevīgi?
Visbeidzot nonākam pie pašas internetbankas. Lai arī jaunā hanzanet sistēma no lietojamības un pārskatāmības viedokļa, manuprāt, ir ļoti zaudējusi, tāpat ir pieliktas visādas mazākas un lielākas labas iespējas (features), kas dzīvi noteikti atvieglo. Bet ir sajūta, ka iNord no lietojamības viedokļa ir palikusi kaut kur 2002. gadā vai kaut kā tā. Atrast jebko ir ļoti grūti un saprast vēl grūtāk. Sausais atlikums ir tāds, ka principā uz iNord pārskaitu savu kredīta maksājumu un turpinu lietot hazanet, no kuras pirms tam biju nolēmis atteikties. Es, protams, esmu vēl mazāks par pilienu jūrā, bet drošvien neesmu vienīgais.
10 komentāri
Atzīšos, ka (lai gan sevi par idiotu neuzskatu) es jau divreiz esmu gājis uz DnBNord lai man atjauno internetbankas paroli. Un vajadzētu iet arī trešo reizi (jau defaulto paroļu nomaiņas process ir neciešami murgains) jo atkal tai nevaru pieslēgties, taču man apnika. Visticamākais, DnB Nord nekad nekļūs par manu pamata banku tieši internetbankas dēļ.
17.04.2009 10:01 komentēja JK
Veel jau interesants ir arii parolju atjaunoshanas process - uzrakstot bankaa iesniegumu, parole tiek nomainiita uz "defaulto". Attieciigi, kameer lietotaajs pats nav ticis liidz netam un nomainiijis defaultaas paroles, taas ir zinaamas da jebkuram. Varbuut arii ne triviaali izmanojams sekuritaates liiks (ir jau arii kodu karte), bet nu - sisteema ir tik drosha cik taas vaajaakais posms. Tad jau hanzaneta sisteema ir krietni labaaka - ar veestuliitee ieprinteeto paroli, kas rada iespaidu par taas gadiijuma raksturu un paarlieciibu, ka to nezin neviena persona - ne klerks, un veeljovairaak jebkursh, kursh bankaa dzirdeeja ko prasu.
17.04.2009 12:46 komentēja q
Es pat šito defaultās paroles momentu kaut kā biju palaidis garām. Tad visa paranoiskā paroļu štelle kļūst vēl sviestaināka.
17.04.2009 13:03 komentēja Elvis Kvalbergs
Diezgan sakaini izklausās.
Es bija pasācis kritizēt Swedbankas ibanku, bet tagad pēdējā laikā ir vairāk sanācis palietot SEB un Nordea produktus un esmu sapratis, ka Swedbanka ir ļoti ļoti labs produkts! :) Vienīgi Parex internetbanka var tai kaut cik līdzināties.
17.04.2009 13:24 komentēja Mārcis
Nezinu, kas ir apstiprinājuma parole, bet, ja tā tiek izmantota kodu kartes vietā, tad kāds acīmredzot nav izpildījis mājasdarbu — noskaidrot, kāpēc vispār tādas kodu kartes tiek izmantotas (pačukstēšu priekšā — ne jau tāpēc, ka, dubultojot paroļu skaitu, dubultotos drošība).
SEB neļauj pastāvīgajā parolē izmantot simbolus. Tagad neatceros, vai tik nebija arī ierobežots max. garums, bet nebrīnītos.
Šie ir skaidri redzami piemēri, kad sistēmas izstrādātāji ir iekaluši dažus drošības likumus, pie kuriem dzelžiani pieturas 100%, un ne par soli nepakāpsies no tiem prom uz veselā saprāta pusi ("parolei jātiek beiži mainītai", "ar vienu paroli ir par maz", utt.).
Par paroļu atcerēšanos mums IT pirmajā(!) kursā mācīja, ka tas ir sviests, jo lielākā daļa vienkārši sāks paroles pierakstīt, un rezultāts būs drošības pasliktināšanās. Pat pastāvīgus PIN kodus cilvēki nēsā makos (pats esmu vienu redzējis un vienu atradis uz ielas), kur nu vēl mainīgu paroli, kas katrus 3 mēnešus jāizdomā no jauna.
Swebanka ir vienīgā no man zināmajām Internet bankām LV, par kuru var teikt, ka drošības atbildīgie tiešām saprot, kas ir konta drošība un kā to pareizi nodrošināt.
Secinājums ir viens — aktīvās lietas (algas, krājkontus) turam Swedbank, pensijas u.c. ilgtermiņas lietas, ko nav iespējams vienā mirklī izņemt vai aizskaitīt prom — citur.
17.04.2009 17:00 komentēja Shadowbird
esmu jau kādu ceturto gadu DnB Nord klients ir ok, patīk ka praktiski nekad nekur nav jāiet, jo ir virtuāla filiāle, kā arī kodu kalkulators ir štelle, tici nepažēlo piečuku, neta banka uzreiz kļūs ērtāka.
17.04.2009 20:18 komentēja #17E1E3
Bet taču divas paroles paliek arī ar kodu klakulatoru vai ne? Un ko tad vispār tas kodu kalkulators dod? To, ka var pa telefonu to paroli tipa restetot, ja nu gadās aizmirst. That's just no good enough.
18.04.2009 13:36 komentēja Elvis Kvalbergs
nē, parole ir tikai viena, respektīvi klienta numurs, parole un kods no kalkulatora.
20.04.2009 16:19 komentēja #17E1E3
Nu otrā ir apstiprināšanas parole. Tā taču paliek?
20.04.2009 17:01 komentēja Elvis Kvalbergs
nepaliek gan
23.04.2009 21:12 komentēja #17E1E3