Vakar draugi pilnīgi negaidīti sarīkoja man tā sacīt izbrīnījumu - gājienu uz Medņa iestādījumu City Jazz Club. Tur Linda Leen Kaspara Zemīša pavadījumā atrādīja savu jauno akustisko kocertprogrammu diviem, kā viņa to nosauca. Es jums teikšu - wow.
Godīgi sakot, gāju ar diezgan mazu entuziasmu. Likās, ka Linda dziedās sava albūma dziesmas, kuras, protams, nav zemē metamas, bet pašlaik vēl nesan atklausītas. Bet izrādījās, ka viņa mani taisījās izbrīnīt ar vēl labāku kocertprogrammu nekā pirms kāda laika Bensonu klientu ballē, kur viņa nodeva tādu džeza uguņus... Šoreiz viss bija mazliet mierīgāk, akustiskāk un pat ļoti intīmi. Daži pie mūsu galda sūdzējās, ka pat to intīmo spriedzi nevar izturēt :) Bet man patika. Brīžam likās, ka gandrīz vai man viņa dzied :)
Bet gallvenais jau mūzikas izvēle un izpildījums. Piestrādājuši viņi abi bija ļoti labi. Bija gan visādi hiti, piemēram, mūžam dzīvā Ipanemas meitene, Blowers daughter no lieliskā O, Billija Džoela Just the Way You Are, gan visādi blūza un džeza gabalai no Ellas Ficdžeraldas perioda (tā man vismaz likās), bet jumtu laikam vislabāk norāva Lindas kroņa numurs (tā viņa pati teica aptuveni) Cucurrucucu paloma. Viņa tādu spriedzi gaisā radīja, ka likās tante pie blakus galda tulīt sāks raudāt. Turklāt, kā izpētīju šodien, tā dziesma ir sarakstīta jau tālajā 1954. gadā, bet drošvien retais viņu zinātu, ja vecais zēns Almodovars nebūtu ielicis Veloso Caetano kadrā un teicis - dziedi tā pa smuko.
Cerams, ka aka laka neliks mani pie kauna staba par šito grēku, bet piedāvāšu jums tepat arī noskatīties:
1 komentāri
ai ai ai ai Elvi! es arī redzēju skatienu. tiešām intīms vakariņš padevās..
10.04.2009 23:06 komentēja Linda Leen