Es kādu laiku gribēju publiski izpaust savu sāpi par bakalaura grāda iegūšanu. Bet mani atturēja visai dīvainā situācija Latvijas sabiedrībā. Pie mums tiek uzskatīts, ka principā visi, kas ir vecāki par 22 un nav vēl bakalauri, ir vai nu slinķi vai idioti. Katra apzinīga jaunieša pienākums taču ir uzreiz pēc skolas sola doties uz vienalga kādas augstskolas vienalga kādu fakultāti un iegūt vismaz bakalaura, ja ne maģistra grādu right away. Pat ja viņš otrajā kursā (kad lielākajai daļai sāk parādīties pirmā pieredze un saprašana, kas vispār notiek reālajā pasaulē) saprot, ka izvēlētā nozare viņu pilnīgi neinteresē. Nezinu kā jums, bet mani tas tracina.
Man paveicās. Es uzreiz trāpīju fkaultātē, kura mani interesē un interesēs arī turpmāk. Bet vienalga - kad es sapratu, ka bakalaura grāds ir pavisam tuvu, es nejutu, ka esmu tam gatavs. Es jutu, ka varu uzrakstīt darbu par vienalga kādu tēmu, dabūt savu 7 par kvalitatīvu literatūras sarakstu un vienā mierā turpināt dzīvot. Bet es nejutos tam atbilstošs. Atbilstošs zinātniskajam bakalaura grādam.
Pirms nepilna gada es sapratu, ka esmu nobriedis. Uzrakstīt darbu, kuru es saprotu, kura tēmā orientējos, kuru man nebūs kauns rādīt nevienam. Īstu bakalaura darbu. Tādēļ ķēros klāt un pēc nedēļas tas būs jāaizstāv. Bet ir kāda problēma - pie šāda nostādījuma es vairs negribu "pofig kādu atzīmi". Es to vairs nedaru tikai miera un papīra dēļ. Es to daru tādēļ, ka gribu godīgi apzināties - esmu bakalaurs. Tādēļ stress ir daudz lielāks un arī pārliecība, ka aizstāvēšanas laikā varu visu sačakarētu, jo jūtos pietiekami zinošs šī darba tematikā, lai sāktu strīdēties ar jebkuru no pasniedzējiem. Visu cieņu viņu pieredzei, akadēmiskajām zināšanām utt. Bet, zinot tās personālijas, man šķiet, ka konkrētajā ļoti, ļoti šaurajā tēmā es vietām esmu zinošāks par viņiem. Un tā nebūtu problēma. Tā arī būtu jābūt. Bet man liekas, ka viņi ir pieraduši pie "bakalauriem", kas neko nesaprot no sevis uzrakstītā. Līdz ar to komisijas pārstāvji vienmēr ir par viņiem zinošāki un pretestību nesagaida. Bet es diezin vai varēšu noturēties un tādu neizrādīt.
Turklāt - ko var paspēt izstāstīt 15 minūšu laikā trim cilvēkiem, kas nav darbu pat izlasījuši? Kā var parādīt to, ka es tajā labi orientējos un esmu pelnījis šo grādu? Tie ir jautājumi, kas mani nomoca. Jo beigu beigās es varu izrādīties nevis bakalaurs, bet lohatrons. Ironic, a?
P.S. Iedvesmots no Elīnas atzīšanās :)
6 komentāri
Nav nemaz tā kā Tu saki.
Patiesībā tās 15 minūtes (man bija 10) domātas, lai tu sakarīgi pastāstītu, par ko apmēram ir runāts tavā darbā. Un jautājumi nāk no viņu puses bieži vien tādi, uz kuriem komisijas locekļi grib zināt atbildi. Ja pārzini tēmu un ar faktiem vari pierādīt savu taisnību, tad nav problēmu aizstāvības procesā...
Un, pēc pirmā slaida uztraukums sāk pazust ;)
Es arī nedaudz nokavēju savu bakalaura darbu, bet pēc pirmās nokavēšanas sapratu, ka man tas ir diezgan svarīgs un nodevu ar 3 mēnešu nokavēšanos (manā laikā tā vēl varēja)... Tagad mācos maģistratūrā un esmu laimīgs par to, ka saņēmos, jo maģistratūrā ir interesantāki un, kas vēl svarīgāks, profesijai atbilstošāki priekšmeti!
31.05.2007 10:51 komentēja koko
1) Maģistrantūrā nevis maģistratūrā
2) Ir nozīme tēmai. Manā gadījumā man ir pamatīgas aizdomas, ka daudzi no principiem, kurus aizstāvu, var nebūt skaidri nevienam komisijas loceklim pat pēc stundas diskusijas. Nemaz nerunājot par 15 minūtēm. Tā iemesla dēļ, ka tie ir idejiski, nevis praktiski jautājumi.
31.05.2007 11:00 komentēja Elvis Kvalbergs
Good luck! :)
Process parasti ir šāds:
1) Provē visu smuki izstāstīt, smuka prezentācija, radi zinošu iespaidu.
2) Jautājumi no komisijas, kur primāri viņi mēģina no sevis izspiest puslīdz pa tēmu jautājumu, lai nekistu kaunā.
3) Tu pārliecinoši atbildi. Pat ja nezini atbildi samurgo kaut ko. Nedrīkst teikt, ka nezini vai neesi par to domājis. Un for gods sake nesaki, ka jautājums ir ne pa tēmu, vai jautātājs neko nav sapratis un ir auns (kaut tā arī par 90% būs).
Ja spēlēsi pēc noteikumiem, dabūsi atbilstošu vai labāku atzīmi. Ja mēģināsi iekārtu mainīt, visdrīzāk labi ja dabūsi 4.
Padomā kā vēlies pabeigt to lietu - ar prieku vai ar savu taisnību un rūgtumu sirdī.. :)
Iekārtu nemaina no apakšas, bet gan no augšas. Ja gribas labāku iekārtu, tad jādodas citur studēt..
31.05.2007 11:11 komentēja Mārcis Balodis
Nē - es jau negribu iekārtu mainīt. Lai tā strādā, ja tā der visiem. Es tikai gribu saprast, kā var nevis vienkārši pēc noteikumiem un pieņemtās sistēmas parādīt, ka esi derīgs, piemēram, atzīmei 8, bet parādīt, ka tiešām cērt zivi :) Tur tā līnija ir ļoti tieviņa un man neredzama :)
31.05.2007 11:17 komentēja Elvis Kvalbergs
Ja jau tu esi nobriedis savam bakalaura darbam, raksti to ar pārliecību un tev liekas, ka tu esi šajā jomā zinošs, tad kāda starpība kādu atzīmi tev ieskapēs neko nesaprotošā komisija?
Starpcitu, ja tev tiešām šo darbu ".. man nebūs kauns rādīt nevienam ..", tad nopublicē blogā un atbildi uz uzdotajiem jautājumiem. Pirmkārt, tu iegūsi pārliecību, ka tu tiešām pārzini šo tēmu, otrkārt tas ir labs treniņš aizstāvēšanai.
31.05.2007 14:04 komentēja jeebee
It kā jau taisnība par to atzīmi. Bet galu galā egoisms prasa savu :)
Es nepateicu vienu būtisku detaļu - man gribējās tādu darbu uzrakstīt, bet es esmu daudz par maz pārliecināts par šīs iegribas piepildīšanos, lai darbu izliktu publiski :) Bet vispār doma ir velnišķīgi laba...
31.05.2007 15:32 komentēja Elvis Kvalbergs