Vakar vakarā kaut kā pilnīgi netīšām, izvadot Ēriku pa durvīm, iesākās diskusija par to, vai, neievērojot pieejamības prasības, tīmekļa lietojums vai kaut vai parasta mājas lapa var tikt uzskatīta pat pietiekami labu programmatūru (good-enough software). Uzstādījums ir būtībā vienkāršs, bet centīšos paskaidrot savu skatījumu uz to sīkāk. Lai to izdarītu, pavirši apskatīšu abas puses - pietiekami labu programmatūru un pieejamību - atsevišķi un tad nostādīšu tās vienu pret otru.
Kas ir pietiekami laba programmatūra?
Ātra uzgūglēšana man sniedza īsu ieskatu uz to kā uz terminu. Mana interpretācija - pietiekami laba programmatūra vispārināti ir tāda, kas apmierina vairākumu lietotāju. proti - galvenais mērķis ir piedabūt pēc iespējas vairāk lietotāju lietot šo programmatūru, neskatoties uz tās kvalitāti. Tā esot Microsoft piekoptā stratēģija un viena no panākumu atslēgām. Uzreiz ir skaidrs, kādēļ Ēriks par to sajūsminās. Burvīgs tirgus ekonomikas domāšanas piemērs, kam principā nevar nepiekrist. Vēl vairāk - pats veidoju programmatūru ar tādu pašu domu, bet... Šajā konkrētajā situācijā netaisos izspriest vai šī pieeja ir laba vai slikta vispārēji. Es vēlos apstrīdēt to, ka tīmkeļa lietojums ir pietiekami labs arī tad, ja nav pieejams.
Kas ir pieejams tīmekļa lietojums?
Lai atbildētu uz šo jautājumu precīzi, man nāktos rakstīt no vietas pāris dienas. Es demagoģiski paņemšu tikai tos aspektus, kas man palīdzēs trešajā daļā - konfrontācijā.
Lielākā daļa cilvēku neko par pieejamību nezin. Lielākā daļa no tiem, kas par to zin, domā, ka tā ir vienkārši abstrakta tīmekļa resursa draudzība invalīdiem. Jā - tieši tik virspusēji. Tas ir kā Pavlova zvans. Pieejamība = akls lietotājs. Bet paskatīsimies uz to tuvāk. Pats vārds "pieejamība" mums kaut ko saka priekšā. Ja tīmekļa lietojums ir pieejams, tas nozīmē, ka nav šķēršļu tā lietošanai. Lai kas vai kurš to vēlētos darīt. Vienkārši realitātē situācija ir tāda, ka kādi 90% tīmekļa lietotāju var piekļūt visam, jo par to parūpējas pārlūks Ēzelītis, Ugunslapsa, Opera vai kāds cits. Toties tie atlikušie lielākā daļā gadījumu ir cilvēki ar kustību, redzes, uztveres, mācīšanās un citiem traucējumiem. Tādēļ arī šis uzskats par pieejamības vajadzību tikai invalīdiem. Bet tā taču nav - pieejamības nodrošināšana tīmekļa resursam nozīmē šķēršļu neesamību visiem. Pašiem pamatlietotājiem, invalīdiem, meklēšanas botiem, citām "mašīnām", kas vēlas lasīt šī resursa saturu utt. Visiem.
Vai nepieejams tīmekļa lietojums ir pietiekami laba programmatūra?
Uzreiz jāsaka, ka personīgi man tas nav vienkāršs jautājums vai pretnostatījums. Tā ir cīņa. Gluži kā Zaka Brafa tēlotajam J.D. iekš man iemīļotā seriāla Scrubs, Manā galvā ir uzaususi ainiņa, kā savā starpā cīnās pieejamība un pietiekami laba programmatūra. Pirmā ir blonda jauniete ar baltu paltraku mugurā un zeltainu nimbu 10 cm virs galvas. Otrs ir pretīgs spalvains vecis ar asti, ragiem un kazas nagiem. Nu jūs uztvērāt domu. Tādēļ atzīstu, ka nevaru būt objektīvs.
Spriežot pēc cipariem, Ērikam ir taisnība. 90% no lietotājiem var ar lielākām vai mazākām problēmām lietot pilnīgi jebko, ko viņiem iebaro. Tātad lielākā daļa ir apmierināta un jebkurš, arī nepieejams, tīmekļa lietojums ir pietiekami labs. Taču pirmkārt cipari melo. mēs tiem ļoti uzticamies. Pat akli uzticamies. Taču aizmirstam vienu statistikas būtisku iezīmi - statistika liecina par kaut kādiem rādītājiem konkrētā situācijā, kontekstā un ar konkrētiem priekšnosacījumiem. Proti - vienam resursam "parastie" lietotāji ir 99%, bet citam 70%. Turklāt triks ir tajā, ka neviens publiska resursa veidotājs nevar paredzēt, kāda būs statistika galu galā. Citējot Rodžeru Johansonu - "The only thing you know about who will come is that you do not know who will come." Cita lieta ir, piemēram, uzņēmuma Intranet sistēmas, sistēmas citām zināmu lietotāju kopām utt. Bet es runāju par tīmeklī vispār. Tas ir mēdijs, kam nav robežu pēc definīcijas. Tam ir jābūt pieejamam no visurienes, visiem un vienmēr.
Ienāca prātā līdzība. Personīgais auto ir noslēgtas cilvēku kopas - piemēram ģimenes - izvēle. Tātad tiek piemeklēts universāls, hečbeks, kupeja, SUV vai citāds piemērotas konfigurācijas pirkums. Taču sabiedrtiskajā transportā tiek ieviestas zemās grīdas, lai tajā spētu tikt iekšā ikviens. Tāpat ar mājām - ģimenes mājā taisi savu ieeju kādu gribi, bet daudzstāvu mājai vai sabiedriskai iestādei ir nepieciešama rampa, pa kuru var iebraukt gan ar invalīdu ratiņiem, gan ar mēbeļu pārvietošanas ratiem. Jūtat? Tas ir mājas iedzīvotāja interesēs, lai viņam varētu vieglāk piegādāt mēbeles.
Tāpat ir ar tīmekli. Turklāt lielākā problēma ir tajā, ka lielākā daļa, neko nezinādami par pieejamības nodrošināšanu, kliedz, ka tas ir lieks darbs un ķēpa. Taču paskatoties uzmanīgi uz to, atklājās, ka ievērojot pamatprincipus tīmekļa resursa veidošanā, pieejamība tiek nodrošināta pieņemamā līmenī bez papildu pūlēm. Es runāju par semantisku satura iezīmēšanu (markup) un izklājumu, par satura, tā pasniegšanas un uzvedības nodalīšanu atsevišķos slāņos, par neuzkrītošu skriptēšanu utt. Tie ir principi, kurus ievērot ir ļoti izdevīgi veidojot jekuru tīmekļa resursu. Tie ir līdzekļi, kas nodrošina 80% pieejamību jebkuram.
Visbeidzot knābiens - Ērik, vai atceries savu sūdzību par PHP rīku, kas ģenerēja parsēšanai nederīgu HTML? Vai tas bija pietiekami labs produkts? Un kas bija lielākā problēma? Ne taču pieejamība, ko?
