Elvis Kvalbergs

Šorīt izlasīju Ulda B atzinību Tele2 mārketinga komandai un vēlējos tikai fiksi pievienoties. Uldis ļoti precīzi pateica - policijas, VUGD un visu pārējo valsts dienestu reputācija ir galīgi ne aptraipīta un neviens nav par viņiem ciniskāk ņirgājies kā kūlas dedzinātāji vai viltus ugunsgrēku pieteicēji. Par tiem neviens avīzēs neraksta un TV nerāda. Izņemot, protams, Volmāru, Seržantu un Supi, kuri kā vienmēr, steidzoties meklēt pensionāriem ziņojamo sensāciju, šoreiz apsvilinājās. Skaidrs, ka sāpīgi, tapēc arī kauc. Un tagad mēģinās izveidot pretējo sensāciju - kā mēs to sliktos Tele2 pieķērām. Nožēlojami.

Domāju, ka Jānis S. un pārējie kampaņā iesaistītie, jau budžetā ieskaitīja izdevumus par operatīvo dienestu pakalpojumiem, bet tā cena, domājams, nestāv ne tuvu tai, cik būtu jāsamaksā par tāda izmēra reklāmas kampaņu. Tā ka respect, jo nevienam nekas slikts nav izdarīts, bet pīļu dīķis ir saviļņots godam :)

 P.S. Pats galvenais, ka neviens jau netika spiests skriet pakaļ sensācijai, runāt par to, domāt un naktis negulēt. Paši tie skrējēji gribēja un pašiem tagad ar sekām jāietk galā. Es pirmo reizi šorīt par to izlasīju un līdz ar to piečakarēts nejūtos nu nemaz :)

Eksperti saka, ka pietiekami tuvā nāktonē nospiedoši lielākā daļa kompāniju ERP risinājumus lietos kā pakalpojumu (SaaS jeb Software as a Service) un piekļūs tam caur mākoni (Cloud computing). Man kā tīmekļa mīļotājam gribās viņiem piekrist, tādēļ paskatījos nedaudz tuvāk uz šādas pieejas līderi pašlaik tirgū - SalesForce.com.

Uzreiz saku, ka šis nebūs nekāds izvērstais pētījums, bet gan piefiksētas dažas manas domas, kas radās stundas laikā, ko veltīju pāris blogu ierakstiem, intervijām un mārketinga materiāliem.

Kopumā, protams, mākoņu skaitļošana un SaaS caur to ir lieliska padarīšana, tomēr kā jau visām lietām - ir plusi un mīnusi. Lūk mans saraksts, kuru laipni aicinu papildināt:

+ Nekādu investīciju infrastruktūrā, licencēs, uzturēšanā utt.

+ Viegli plānojams un budžetējams ikmēneša/ikgadējs maksājums.

+ Uzlabojumi, kļūdu labojumi un citas izmaiņas ir principā nesāpīgas un galvenais - regulāras.

+ Salesforce-to-Salesforce darbības iespēja, kas tradicionālajā pieejā ir vai nu ļoti dārga vai pat neiespējama fīča, kas šādā SaaS variantā ir elementāra, jo abas puses taču ir vienā mākonī un lieto vienu un to pašu programmu.

+ Garantēti ātruma, uptime, response time u.c. SLA rādītāji, kurus normāli var iegūt tikai par bargu naudu. SaaS gadījumā tas ir pašsaprotami.

+ Dažādas tradicionāli dārgas lietas, kā, piemēram, biznesa analītika, šādi sanāk daudz lētākas, jo par tām būtībā maksā nevis katrs klients atsevišķi, bet visi kopīgi. SF.com gadījumā izdala uz 64k klientu...

Un mīnusi:

- Lai arī SalesForce gadījumā pielāgošanas iespējas ir diezgan iespaidīgas - darba plūsmas, individuāli datu lauki,pielāgota lietotāja saskarn, iespēja veidot spraudņus utt. - tomēr tas tomēr ir mazāk, nekā var pielāgot pats savu sistēmu. Tas ne vienmēr ir vajadzīgs, tomēr pietiekami lielai daļai uzņēmumutā var būt problēma.

- Viena lieta uz šādi lietot CRM, bet cita - pilnu ERP sistēmu ar finansēm, resursu pārvaldību, razošanu, projektu vadību vai ko nu kuram uzņēmum vajag. Un tam, lai visi šie būtu pieejama kā SaaS, vajadzēs vēl ilgu laiku. Teorētiski gan Oracle Fusion Apps varētu būt diezgan tuvu, bet eksperti arī FA to min kā lielāko mīnusu, ka palaišanas brīdī un pārredzama nākotnē nišas risinājumi nebūs pieejami un tā jau ir nozīmīga problēma. Protams, ir iespējama integrācija, bet tad tik vai tā ir vajadzīga sava infrastruktūra un iepriekš minētie plusi kļūst vājāki.

- Lai arī tiek garantēts uptime, drošība utt., tomēr ERP un CRM sistēma ir tik nozīmīga biznesa sastāvdaļa, ka pat mazs risks, ka varētu tikt pazaudēti dati vai pat pieeja tiem, ir ļoti nozīmīgs. Proti - kas notiek, ja SF.com bankrotē? Vai vienkārši iziet no ierindas, jo Oracle izdomā viņiem ieriebt, vai teroristi uzspridzina visus trīs datu centrus? Pietika Google Mail iziet no ierindas uz pāris stundām un bija tāds trādirīdis. Un tas ir tikai e-pasts, nevis uzņēmuma galvenais pardošanas rīks. Protams, arī sava sistēma var pazust, tomēr šis risks ir nesalīdzināmi labāk kontrolējams. Ne par velti attīstās vesels saistītais bizness - kompānijas, kas nodrošina pilnīgi neatkarīgu rezerves kopiju, kas tiktu iedarbināta, ja SaaS nodrošinātājs aiziet pa burbuli. Bet tie jau ir dubulti izdevumi...

Saliekot šo visu kopā, mans secinājums ir tāds - pašlaik CRM kā SaaS ir labs tikai ļoti mazām vai ļoti lielām kompānijām, kur attiecīgi katriem savu iemeslu dēļ integrācija ar pārējām uzņēmuma sistēmām nav tik svarīga un intensīva, arī pielāgojamība nav tik liela nepieciešamība un pieejamību vieni var pārciest, bet otri var atļauties pamatīgi nodrošināties. Vidējām kompānijām un nišas biznesiem vismaz pašlaik šis nav labākais risinājums, bet var jau būt, ka pietiekami tuva nākotnē tas mainīsies.

Šodien jādodas uz auto servisu nedaudz pieskrūvēt mašīnu pirms tehniskās apkopes. Esmu diezgan aizmāršīgs pēc dabas, tādēļ esmu sevi pieradinājis ar pāris atgādinājumiem telefona kalendārā šādas lietas neaizmirst. Bet auto serviss uz to nepaļāvās - atgādināja vakar un vēl šorīt no rīta arī SMS veidā smuki uzreiz ar telefona numuru, uz kuru piezvanīt, ja kas mainās un tā. Iedomājos, ka pie šitā varētu pierast un aiztaupīt sava kalendāra piesmērēšanu, bet... Atcerējos, ka šis ir vienīgais gadījums, kad kāds pakalpojuma sniedzējs ko šādu ir darījis.

Sāku domāt - kādos vēl gadījumos šādus atgādinājumus varētu izmantot? Trīs acīmredzamus piemērus izdomāju:

1. rēķinu apmaksas atgādinājums, kas mūsdienās kļūst arvien svarīgāk,
2. šo pašu atgādinājumu par jebkāda veida pieraksta, tikšanās, pasākuma (ar vārdu sakot, appointment) fakta atgādinājumu, neatkarīgi no tā, vai auto servisā, pie zobārsta vai privātā bērnudārza vecāku sapulcē,
3. kādas ilgi gaidāmas preces, piemēram, iekārtas detaļas, pirmā izlaiduma gadžeta vai kaut kā tamlīdzīga.

Paldies tiem, kas izlasīja manu iepriekšējo rakstu par nedienām ar DEAC bez iepriekšējas attieksmes un sekojoši arī izprata vienīgo neapmierinātības cēloni - attieksmi pret mums kā pret klientiem. Tomēr pietiekami daudzi pieņēma, ka kaut kas tur nav tīrs, kaut kas slēpjas apakšā un galu galā - gribēja uzzināt, kā tas beidzās. Tādēļ daži papildus fakti.

Pirmkārt par to, kā tas beidzās. Nākamajā dienā pēc konflikta mūsu tehniskā kontaktpersona ieradās uz servera apkopi, pateica, ka kaut kas saplīsis, un devās prom tālēs zilajās ar serveri padusē. Tik daudz ar viņu varēšanu neatdot serveri - bija jāsāk ar savu darbinieku apziņošanu.

Otrkārt par iemesliem. Gluži vienkārši izdevumu optimizēšanas rezultātā nolēmām pārvietot konkrēto serveri pie cita pakalpojuma sniedzēja. Kā jau cilvēkiem, kas ir bijuši saskarsmē ar mitināšanas jeb hostinga biznesu, būs zināms - parasti šādām operācijām ir jāsagatavojas. Tādēļ jau ļoti laicīgi visu zinājām, ziņojām DEAC un nekur nebēgām. Turklāt diez vai attiecīgajiem neticīgajiem nav nācies saskarties ar izdevumu samazināšanu pēdējā laikā?

Treškārt par vienīgajiem faktiem, kas varētu kādu vēl pārliecināt, ka nekas tur tumšs un aizdomīgs neslēpjas - mūsu monetārās attiecības. Proti, esam DEAC klients 6 gadus. Par pēdējiem trim šorīt žigli salasīju dažus ciparus, jo iepriekšējie dati palika sistēmā, kuru lietojām pirms HansaWorld :) Tātad:

• Pēdējo 3 gadu laikā esam samaksājuši DEAC aptuveni 2,5k latu, bet kopumā vajadzētu būt aptuveni 4,5k. Neesam Depo, bet man liekas, ka principā OK apjoms.
  
• Saķeršanās būtībā ir par aptuveni 30 latiem, jeb 1,2% no pēdējo 3 gadu savstarpējā apgrozījuma un aptuveni 0,7% kopējā 6 gadu apgrozījuma. Nav daudz ne? Turklāt šajā laikā (oktobrī) vairs netiek izmantota ne viņu elektrība, ne jebkādi citi viņu resursi, jo pakalpojums vairs netiek sniegts.
• Precīzi nepateikšu, bet visā šajā laikā kavēti maksājumi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Soda naudas rēķini katrā ziņā ir tikai par 3. Man nav daudz tik disciplinētu klientu.

Visbeidzot noslēgumā pateikšu, ka cienu DEAC par viņu uzņēmību tik pamatīgi attīstīt šo biznesu, jo tas nav viens no daudzajiem kaktu kantoriem, kas piedāvā ielikt serveri vienā no saviem diviem rack. Par piemēru jāmin tas, ka mūsu serverim visu šo gadu laikā īsti nebija neviens puteklis ticis klāt. Tomēr šajā gadījumā jau nav runa par pakalpojuma kvalitāti, bet gan attieksmi un klientu servisu, kas veido pusi no viņu biznesa, jo ar labiem dzelžiem vien nepietiek.

Turklāt es neceru, ka man DEAC par šo visu atdarīs ar kaut ko labu :) Varbūt pat kādreiz nāktonē nožēlošu. Bet tas ir tāpat kā šorīt uz ielas gadījās, kad divmetrīgs tēviņš meklēja kašķi un teica "ko lūri" ar visai viegli nolasāmu vēlmi iedot man pa tāfeli. Gluži vienkārši slikta rīta dēļ. Tādā brīdī man likās svarīgi pajautāt viņam, kādēļ tas man būtu aizliegts, nevis novērsties un aiziet uz otru pusi, jo var dabūt ribās. Tieši tāpat šajā gadījumā - protams, ka riskēju ar nepatīkamām izjūtām, tomēr gribējās nenoklusēt to, kas varbūt kādam var nākotnē palīdzēt pieņemt svarīgus ilgtermiņa lēmumus.

Šonedēļ sanāca saķeršanās ar savu ilggadējo pakalpojumu piegādātāju DEAC jeb Digitālās Ekonomikas Attīstības Centru un gribētos izstāstīt par viņu attieksmi pret saviem klientiem, tiesībām un pienākumiem, lai varbūt kāds neuzrautos uz viņu pietiekami labi radīto ilūziju par luksus līmeņa servisu, ko apstiprina viņu luksus līmeņa cenas.

Esmu bijis DEAC klients tieši 6 gadus, izvietojot vienu serveri viņu datu centrā. Pakalpojumu cena ir gadu gaitā augusi un pārskatot izdevumus, secinājām, ka nav jēgas maksāt tos 80 LVL mēnesī (ar PVN), ja citi piedāvā ko līdzīgu par aptuveni 30 LVL. Tā kā DEAC cenas ziņā nepiekāpās, augusta beigās e-pasta sarakstē ar aktuālo projekta vadītāju vienojāmies, ka sūtīšu faksu, informējot par to, ka pārtraukšu servera izvietošanu un attiecīgi līgumattiecības sākot ar 1. oktobri. Faksā tā arī tika uzrakstīts, lai arī tehnisku iemeslu dēļ reāli fakss aizgāja 16. septembrī (šī gan paliek mistērija, jo faksa atskaite saka, ka izsūtīts 31. augustā, bet uz faksa izdrukāts 16. septembris...).

30. septembrī (dienu pirms datuma, kad bijām vienojušies e-pastā un aizsūtītajā faksā) vēlreiz sazinājāmies, lai precizētu nepieciešamās formalitātes, sarunas laikā viņi izdomāja, ka viņi mums serveri neatdos, jo grib lai mēs samaksājam rēķinu arī līdz 15. oktobrim, jo, atbilstoši līgumam, viņi esot jābrīdina 30 dienas iepriekš.

Bija neliela nesaprašanās par to, kad īsti fakss ir izsūtīts/saņemts un gala rezultātā nācās atzīt, ka juridiski/tehniski viņi, protams, var prasīt apmaksu līdz tam 15. oktobrim, bet viņu attieksme ir vienkārši fenomenāla - serveri neatdosim, kamēr neapmaksāsiet rēķinu līdz 15. oktobrim, kurš nemaz vēl nav sagatavots/izrakstīts! Visvairāk tracina viņu sīkumainība, jo galu galā:

1) E-pastiski bijām visu vienojušies ar mūsu "projekta vadītāju" Marku Dimitrijevu un viņa vadītāju jau 27. augustā, tātad vairāk kā mēnesi pirms datuma, kad vēlējāmies pārtraukt pakalpojuma izmantošanu

2) 16. septembrī nosūtījām faksu, kur skaidri un gaiši minēts pakalpojuma pārtraukšanas datums - 1. oktobris. No DEAC puses - klusums, neviens nezvana, neraksta e-pastus un nemēģina norādīt uz potenciālo konfliktu. Lieki piebilst, ka arī rēķinu neviens nesūta

1. oktobrī, kad ierados pēc iepriekšēji pieteiktas vizītes pakaļ serverim Grīziņkalnā, piezvanīju pie durvīm un teicu, kas es esmu un ka esmu atnācis pakaļ serverim. Teica, lai pagaidot turpat ārā. Tā nu es gaidīju minūtes 10. Lietū. Nedaudz pabrīnījos par šādu attieksmi, bet nu labi. Piezvanīju pēc tām 10 minūtēm ottreiz un pateicu, ka līst lietus, lai laiž iekšā - šoreiz ielaida un tiku dažus metrus tālāk - uz trepēm starp ārdurvīm un iekšdurvīm, tālāk mani nelaida. Nu labāk jau bija - vismaz lietus nelīst virsū :)

Vēl pēc aptuveni 10 minūtēm mani caur domofonu informēja, ka vizīte tomēr neesot apstiprināta un ka es varot iet prom, jo viņš nevarot ielaist iekšā. (!). Sazinājos ar projekta vadītāju un ilgi un gari diskutējot par attieksmi un citiem svarīgiem jautājumiem viņš ietiepīgi uzstāja, ka viņi grib, lai mēs samaksājam rēķinu uz priekšu arī līdz 15. oktobrim, un tikai tad viņi atdos serveri! Viņš atkal piesauca to faksa datumu un uzstāja, ka serveri viņi neatdos - lai gaidot rēķinu un es varēšot dabūt serveri tikai tad, kad tas būs apmaksāts (par periodu no 1.-15. oktobrim - tātad par periodu uz priekšu).

No sarunas teksta un komunikācijas stila nācās secināt, ka viņiem principā pilnīgi vienalga, cik man tas serveris ir būtisks vai nē - viņus satrauc tikai un vienīgi savs "cashflows" un izspiest cik vien naudas iespējams, kas viņuprāt viņiem "pienākas", izmantojot jebkādus līdzekļus, bez jebkādas empātijas pret klientu. Servera turēšana ķīlā vispār ir unikums - ar kādām tiesībām viņi liedz piekļūt un rīkoties ar viņiem nepiederošu īpašumu - pretēji līguma nosacījumiem? Un šādi rīkoties ar klientu, kas  jau 6 gadus ir izmantojis viņu pakalpojumus? Vai tiešām viņiem nav pilnīgi nekādas izpratnes par to kā jārunā un kā jāatiecas pret klientiem? Vai tiešām viņiem tie 35 Ls (bez PVN) ir tik būtiski, lai šādi čakarētu savu ilgadēju klientu ar šādu attieksmi? Latvija galu galā ir maza un runas izplatās, it īpaši jau interneta laikmetā.

Mums bija ļoti būtiski tieši tajā dienā piekļūt pie servera jo bija jāatjauno dati no viena diska, kā dēļ man rodas potenciāli vērā ņemami zaudējumi. Jebkurā gadījumā secinājums ir viens - uz DEAC nevar paļauties, jo kritiskā brīdi viņi var piečakarēt. Katrā gadījumā jānobruņojas ar pierādījumiem par visu, jāskatās uz pirkstiem un jāprasa apstiprinājums par visu, jo viņiem "vienmēr būs taisnība". Taču uz to nevajag paļauties, jo, piemēram, viņi mēģināja arī iegalvot, ka ir izrakstījuši soda naudas atbilstoši līguma pielikumam, kuru uz manu pieprasījumu viņi, protams, atrast nespēja un dabūja visu pārrēķināt. Bet bez kašķēšanās viņi vienkārši ņem uz masu. Vislabāk paskatieties uz cenām un izvēlieties citu piegādātāju, jo tas "serviss", par ko viņi prasa tādu uzcenojumu ir tāds, kādu es minēju.

Neviens nav ideāls, tomēr šāda attieksme no DEAC puses ir vienkārši nepieņemama. Ja šādi rīkojas pakalpojumu sniedzējs, no kā daudzos gadījumos ir atkarīga uzņēmuma darbība/uzņēmuma sniegtie pakalpojumi, tad ir skaidrs, ka nedrīkst sevi pakļaut šādam nekontrolējamam riskam.

Es tur biju. Gdaņskā. Eiropas čemionātā basketbolā. Sen gribēju uz kādu no legen... wait for it... dary LV fanu pasākumiem aizbraukt un redzēt savām acīm. Šogad tas izdevās, jo kur vēl labāk, ja ne Polijā ar nedaudz devalvētu zlotu un tikai 1000 km attālumā. Centīšos īsi ieskicēt spilgtāko no šī pasākuma.

Pirmkārt jau pasākuma orgkomiteja bija pastrādājusi lieliski. Transports, gulēšana, ģeogrāfiskā izpēte utt. utjp. pilzoņa VZ vadībā bija veikta lieliski un man atlika tikai iesēsties aizmugurējā sēdeklī un iegūt prieku. Vienīgā ķibele bija nedēļu pirms izbraukšanas, kad šajos apstākļos no darba pienākumiem viens no karevjiem atbrīvoties nespēja. Finansiāla spiediena rezultātā tika atrasts aizvietotājs, bet pilnīgi nepazīstams piektais jau pazīstamu četru kompānijā... ir zināmi riski. Bet rezultātā izrādījās, ka jaunkareivis bija, ja tā var teikt, trūkstošais posms lieliskai komandai, kas turklāt bija mega ātrumā sarūpējis mūsu leģendāros fanu ietērpus.

Nakts brauciens, kurā es vienīgais varēju pagulēt, radīja zināmu noguruma un spriedzes fonu nākamajā rītā, bet jau daudzie letiņi priekšā, jaukā Sopota, kuru aizdevāmies apskatīt, un pirmie uzmanīgie alkohola lietošanas aizmetņi visu salika pa vietām un tad jau basketbols bija klāt.

Visu fanu uzmanība bija mūsu, nemaz nerunājot par citiem tūristiem un pilsētas iedzīvotājiem, jo viņiem pieci džeki boksa ekipējumā bija ne vienkārši pārsteigums, bet arī neizskaidrojams pārsteigums. Bet mūsu radīto efektu apstiprināja kasjauns.lv redzamā publikācija, kurā redzamā bilde tapa pirms mača pret Krieviju. Pēc spēles pāris stundas nikna basketbola ar latviešu censoņiem, kurus divos mačos neizskaidrojami arī uzvarējām. Bez balss, bet neuzvarēti jau drosmīgāk un drosmīgāk turpinājām darīt to pašu, ko visi apkārtējie - iešmigot, kas beidzās laikam ar komiskāko dzeršanu - puspudeli tekilas vakariņās un otru pusi brokastīs. No šī arī radās teiciens, ka mums bija nevis sulu kūre, bet trīs dienu šņabja diēta :)

Nākamā dienā saspringtajā grafikā izdevās iespiest pat H&M ķemmēšanu, kas bija patīkama izmaiņa šņabja diētas un basketbola zīmē esošajā pasākuma programmā. Kopumā gan tas neko nemainīja - atkal jautra diēta, nedalīta uzmanība, brāļošanās ar visu tautību faniem, basketbols, šoreiz jau leišu jauniešu vēl neizskaidrojamāka uzvarēšana atrodoties vēl šķībākā stāvoklī un nelilga padauzīšanās pa Gdaņskas ielām, lai saprastu, ka atvērts ir viens bārs, kur 80% apmeklētāju runā latviski. Ak jā - pasāciens pie viesnīcas kaimiņiem, kas beidzās ar dažāda apmatojuma iznīcināšanu, bet nepateikšu vairs, kāda iemesla dēļ :)

Nākamajā dienā mans organisms bija sasniedzis kapacitāti laikam un diena tika pavadīta viebjoties par līdzbiedru alus dzeršanu, pīpēšanu un citām izvirtībām, novērojot to no malas ar ūdens pudeli rokās. Toties tika atrasts līdz šim man labākais pazīstamais pretpohu līdzeklis - poļu dzidrais borščs. Principā biešu zupa bez biezumiem - ideāli. Līdz vakaram gan biju atkal ierindā un viss atgriezās ierastajās sliedēs. Arī latviešu basketbola rezultāti. Tas tad arī bija pēdējais piliens. Vēl atrādīšanās Bez tabu, kas interviju izgrieza, bet mūs tomēr iekļāva sižeta otrajā minūtē un 29. sekundē un pavisam skumja un mierīga gatavošanās nākamās dienas ceļam.

Atpakaļceļā rezumējām, ka vispār mūsu cūku kapacitāte ir diezgan liela, bet esam bijuši tikai tik lieli vepri, lai galīgi nepārvērstos par dzīvniekiem. Vienreiz gadā jau tas ir pilnīgi pieļaujams, ne? Tagad atpakaļ pie virpas. 

Es esmu varen izpalīdzīgs un uzticams džeks. Neticiet? Nu tad es te vienu piemēriņu varu izstāstīt. Šodien piezvanīja kāda draudzene un palūdza izpalīdzēt vecmeitu ballītes organizēšanā. Uzdevums - savākt svešu rolleri, savākt svešu vecmeitu, aizvest uz kādu konkrētu vietu un atdot motorolleri. Nekā sarežģīta, bet operācija sākās pēc stundas. Bet es taču esmu izpalīdzīgs un neatteicu.

Precīzi minūte minūtē biju, kur vajag, un savācu Aprilia Havana 2001. gada ražojuma. Īpašniece teicās, ka esot tipa forsēts un par spīti rollera  čābīgajam vizuālajam izskatam berzēju rokas, jo Aprilia gribēju notestēt jau sen. Savācu pārsteigto vaininieci, izvadāju līkumu līkumiem pa tuvējo Purvciemu un nogādāju VEFā atkal jau minūte miņutē. Misija izpildīta un gandarījums saņemts. Turklāt papildus tam arī mazliet ļauna prieka.

Jau kādu laiku klusībā domāju, ka kaut kad iegādāšos Helgas aizvietotāju. Bet skatījos gan uz Vespām, gan uz Aprilia Mojito. Tagad uz Aprilia vairs neskatīšos, jo šis aparāts, būdams 4 gadu jaunāks, izskatījās vareni nodilis, slāpa, ar visu "forsēšanu" bija vārgāks par manu pašlaik savārgušo Helgu, turklāt tik ļurīgs, ka uz bruģa likās - tūlīt stūre nokritīs. Ar vārdu sakot - Helga rullē un pērciet Vespas :)

Saka, ka kurpniekam kurpes cauras. Man sanāk, ka e-pasts tieši Burtiem ir vissliktākajā kārtībā tehniski, jo visi klienti jau sen pārvietoti uz jauniem serveriem un jaunām tehnoloģijām, bet par sevi jau slinkums parūpēties. Bet kaut kad tas slinkums sit pretī. Šodien cīņai ar IMAP briesmoni pazaudēju pus dienu.

Pieteicās viena meitene, kas lieto Burtu meilu privātām vajadzībām jau ilgu laiku, bet pēdējā laikā gandrīz vairs nelieto. Nevaro tikt iekšā, pēc tam nevar izdzēst e-pastu utt. Nu bēdas ar vārdus sakot. Ķēros pie lietas jau vakar vakarā. Izrādās, ka viņas pasta kaste pārsniedz nedaudz virs 6GB, kaut kur par vidu nočakarējušās kvotas un rezultātā visi indeksi sabojāti un IMAP gļuko. Plosījos ar visādām mapju pārsaukšanām, pārvietošanām un citādām manipulācijām līdz pasta kaste atkal strādāja, bet...

Tā vietā, lai Inbox mapē būtu ap 3k e-pastu, tur bija apmēram 36k. Proti, katrs e-pasts bija pārstāvēts 12 kopijās. Izmēģinājos no servera puses visādos veidos ar nolāpīto mbox failu cīnīties, bet nekā. Izlēmu pamēģināt no Thunderbird puses un ar pirmo šāvienu trāpīju. Ir Thunderbird tāds spraudnis Remove Duplicate Messages (Alternate), kas ļoti eleganti un galvenais mežonīgi ātri izrevidēja visus 36k e-pastus, parādīja sarakstu ar tiem, lai varu izvēlēties, ko atstāt un ko nē, un izdzēsa liekos. Baboom. Cerams, ka kādam noderēs.

Skatos starp citu lielisko, bet līdz šim neredzēto Cold mountain, un paralēli šķiroju prāvu kaudzi dažādu vēsturisku mācību materiālu. Sākot ar pamatskolas vācu valodu, turpinot ar iestājeksāmeniem fizmatos un visbeidzot ar pierakstiem no dažnedažādiem LU priekšmetiem.

Te ir asambleris, lineārā programmēšana, varbūtību teorija, skaitliskās metodes un kas tik vēl ne. Bet visus šos dažādos pierakstus vieno kāda kopīga īpašība - es ne velna no tajos minētā neatceros un nesaprotu. Un tad es aizdomājos par to, ka nemaz takš tik ilgs laiks nav pagājis kopš pilnīgas matricu reizināšanas un integrāļu risināšanas saprašanas līdz pilnīgai nullei. Kur tas viss ir palicis?

Vai es varētu sākt risināt integrālvienādojumus, ja, piemēram, 2 stundas palasītu grāmatu? Proti - vai tās zināšanas kaut kur tepat ir? Man šķiet, ka ne. Un tā sajūta ir stulba, jo sanāk, ka tā kā par velti tas viss ir darīts, jo tagad skatos uz tiem ķeburiem kā auns uz Monē gleznu. Vienīgā cerība, ka tās visas eksaktās mācības atstāj tādu kā putekļu un smilšu kārtu, tēlaini runājot, kas pati par sevi neko nenozīmē un nedod, bet kaut kādu eksakto bāzi tomēr veido un tiek izmantota būtībā ik dienas.

Atradu kaut kādu ļoti vecu materiālu kaudzi, kuru izdomāju sašķirot un parevidēt. Pārsvarā tur mācību materiāli (piemēram, JCI sen izdotā grāmata Ekonomikas pamati, kuras ievadvārdus parakstījis pats Repše), bet kaut kur blakus diskrētās matemātikas pierakstiem uzraku burtnīcu ar pierādījumiem par pašiem Burtu pirmsākumiem.

Kā šodien atceros, kā sēdējām ar pirmajiem dibinātājiem Alus arsenālā un mēģinājām izgudrot nosaukumu. Pirmā versija, man šķiet, ka kādas spēles rezultātā, bija Zealot. Nav ne vainas nosaukumam man šķiet, bet tajā laikā UR tādus cauri nelaida. Tā nu mēģinājām izdomāt latvisko pamatojumu, kas arī minētajā burtnīcā uz vāka atrodams - Zelta Elektroniskās Aktīvās Lietošanas Oriģinālo Tehnoloģiju Sistēmas. Sanāca ZEALOT Sistēmas. Sviests :)

Neatceros, kādēļ tieši, bet šis nosaukums neaizgāja. Laikam tajā pašā UR. Tad ķerāmies klāt svešvārdu vārdnīcai un nonācām pie astronomiskā instrumenta astrolaba. Kā nosaukums likās ideāls, jo tad šķita baigi kruta kaut kas ar Astro un labaratorijām jeb Labs saistīts. Bet nekā. Jau toreiz un vēl tagad ir tāds IU Astrolabs un reģistrāciju atkal atteica. Bijām jau diezgan izmisuši, tādēļ tikai nākts gaismā ar diezgan pretrunīgu variantu - Bastarda Burti, kas patiesībā bija tulkojums no kāda fonta nosaukuma. Lai arī man šis nosaukums joprojām liekas varen spēcīgs, klienti to uztvēra negatīvi, kaut arī nekā negatīva tur nav. Bet tomēr nācās saīsināt un rezultāts jau ir zināms - Burti.

Vēl tur burtnīcās, protams, man ļoti interesantas lietas, kā pirmie schell skripti, pieraksti par *nix komandrindas lietošanu, pirmie soļi html un JavaScript pasaulē. Ar vārdu sakot lietas, kas tagad tiek darītas aiz aizvērtām acīm, bet toreiz... Baigā nostaļģija, bet tā pa labo.